Likteņupe

Rauda un mikrodžigs

Pēdējie copes izbraucieni ne ar ko tādu īpašu neizcēlās. Principā joprojām turpinām presēt Daugavu. Ļoti skaista un interesanta upe! Tik daudz dažādu copes vietu, nianšu, potenciālo zivs uzturēšanās vietu. Skaidrs ka visus noslēpumus nekad neatkost, bet šādas tādas likumsakarības saskatīt var. Vajag tik ieskatīties :) Asaris un zandarts joprojām ir upē gana daudz. Pārsvarā asari diezgan daudz kustās, un nākas bieži ganīt baru, lai varētu sistemātiski vilkt asari. Pamatā es darbojos ar džigu un nevarētu teikt ka ir slikti rezultāti. Paši lielākie eksemplāri ir ap 800 gramiem, mazākie - stipri mazi :) Mānekļu ziņā strādā pamatā tārpveidīgās formas - Bugsy, Swing Impact. Ar zandartu lielākā bēda ir mēri - pagaidām attiecība starp zemmēru un mēru ir apmēram 10 pret 1. Šobrīd vairāk ar atvadnoij pavadok sanāk zandartu piemānīt, bet dropšotu neviens nav atcēlis, un vietām tas ir daudz rezultatīvs. Žēl vienīgi par to, ka vakari ar vien ātrāk pienāk, tumsa iestājas ātrāk... Nu vairs nesanāk garās pēcpusdienas copes. Bet toties rudens tuvums atkal nedaudz atsvaidzinās apetīti zivīm. Pēdējos divos braucienos tiku arī pie dažiem ne tik ierastiem lomiem. Pirmajā reizē tā bija rauda uz mikrodžiga, svara ziņā virs 500 gramiem. Šodien man trāpījās jūras bullītis un kolēģim breksis. Tāpat šodien iemēģināju Minn Kota Ulterra elektro motoru. Lieta interesanta, ļoti ērti motors nolaižas, copmanis var palikt vēl par drusciņu slinkāks :) Tehnikas progresu nevar apturēt!

Šādi zandartiņi ir ļoti daudz upē...

Šīsdienas jūras bullītis

Kolēģa breksis

Minn Kota Ulterra