Babīte

Crosswake noilgojies pēc līdakām...

Pēc ilgiem laikiem nolēmām ielaisties Babīte ezerā. Par cik pēdējās nedēļas Babīte ir stipri nokrities ūdens līmenis, ir zināmas problēmas ar lomiem. Kaut gan vietām copmaņi stāsta par tiešām izciliem līdaku iznācieniem. Mūsu gadījumā līmenis bija nedaudz, bet tomēr pacēlies. Vismaz nav vairāk problēmu ar laivas ielaišanu. Laidāmies šoreiz no citas vietas, par cik plānos bija kārtīgi izlūkot pavisam citu ezera daļu, nekā ierasts. Var redzēt ka sākas rudens, arī Babītē zāļu paklāji grimst un paliek ar vien vājāki. Tas noteikti priecē. Sliktā ziņā bija tāda ka līdaka nebija visai labā omā. No rīta puses vēl bija nedaudz apmācies laiks, ar vēju, kas turpinājās visu dienu. Bet mākoņi gan sāka izklīst un saule spīdēja ar vien spožāk. Zivs nebija aktīva. Rīta cēlienā neiznāca pierunāt zaļsvārces. Liels ir mans izbrīns par asaru neesamību. Faktiski bija sajūta ka zivis ir vienkārši pārvākušās no konkrētās ezera daļas. Braukājām, meklējām bet nekā... Idejiski liku lielas cerības uz gumiju, bez atsvara. Mēģinot dažādus izmērus, dažādās vietās nekā. Vobleri arī aizdomīgi klusēja. Turklāt visi, kā mailes, tā SSR vobleri un topwoteri, kuri gan īsti nebija visu laiku darbināmi. Rezultātā tomēr vienu līdaku nokaitinājām. Uz aci varētu būt pāri pa kilogramam. Līdaka uzbruka voblerim gandrīz pie pašas laivas. Laimīgais bija Jackall Magallon. Turklāt ne uz klasiskā stop&go, bet gan uz lēnu un vienmērīgu ietīšanu. Parunājot ar pārējiem reti kurš bija apmierināts ar copi. Vieniem vispār nekas, citiem pāris zemmēri. Uz ezera gan sastapām laivu, kas trijatā bija pievarējuši piecus mērus, vēl bija zemmēri un asari. Tiesa cope esot bijusi no paša agra rīta, uz voblera, kāda to paturēja noslēpumā. Un citā ezera pusē. Es esmu pārliecināts ka pēc pāris nedēļām Babītē atgriežos, lai vēlreiz kārtīgi izaicinātu zaļsvārces, jo šis bija principā sliktākais copes izbrauciens šajā sezonā!