Laikam kārtīgam makšķerniekam nav tāds gadalaiks, vai vienkārši tādi laika apstākļi kad nevarētu doties uz copi. Kā jau katram gadalaikam, ir savi plusi un mīnusi, tā arī copei šajos mēnešos. Tāds kārtīgs copmanis gada laikā iziet cauri daudziem copes posmiem, kas katrs prasa savu zināšanu gan rīku, gan zivju pazīšanas ziņā. Šobrīd aiz loga valda ziema. Pēdējās pāris ziemas nevarējām sūdzēties par sniega daudzumu vai ledus trūkumu. Kā ledus novilkās novembra mēneša otrajā pusē tā viņš arī ir palicis līdz šim brīdim, un domājams ari ka līdz ziemas beigām. Daudz kur sniega daudzums ir ļoti liels, kas apgrūtina nokļūšanu līdz ezeram, kā arī pārvietošanos pār to. Bet tas nekas. Tas neattur copes mīļus. Pats izbaudīju šo procesu pirms jaunā gada. Tieši kad bija putenis pārgājis pāri, biju nolēmis apciemot Lielupes asarus. Upi sāku iekarot no Majoru puses, un lieki teikt ka ceļi nebija tīrīti, tā ka bridu līdz ceļiem sniegā. Virsū man bija peldošais kostīms, un kā smejies, es pats jau iekšā sāku peldēt. Uz ledus sniegs arī bija krietnā daudzumā, tā ka urbšana nebija no tām vieglākajām, turklāt bija izveidojies tas, kas man visvairāk nepatīk – dubultais ledus. Vistrakākais kad urbis iziet cauri pirmajai ledus kārtai – parasti otrajā kad urbjas iekšā, urbi ieklemmē. Nu kamēr izurbu kādus 10 āliņģus tecēju vēl vairāk. Es izmantoju klasisko Barnaulas ražojuma urbi, veco labo ”zilīti”. Urbim nav ne vainas, vien nelielas problēmas ar asmeņiem. Man šamie skrūvējas vaļā, bet nu tagad izlīdzos ar labi biezas izolācijas lentes gabalu uz skrūvēm un kārtīgi pievelku. Daudzi izmanto šos urbjus, bet tik pat daudzi dārgākos somu un zviedru ražojuma – Rapala vai Mora. Ir gan plusi šiem urbjiem gan mīnusi. Lielākais plus ir Morai sfēriskie naži, kas ļoti labi griež jebkādu ledu, Rapalai lielās maināmās galvas kas ne uz mata nav sliktākas par Moru. Problēmas varētu būt ar asināšanu. Ir zināmi daži cilvēki kas tiešām labi un profesionāli asina šos nažus, bet ir arī tādi kas it kā uzasina, bet neriktīgi. Veikalā jauni šie maksā labi, Barnaulas urbim tur pretim naži maksā kādus latus 3, un uzasināt arī nav problēmas. Agrāk domāju ka man pilnībā pietiks ar šo manu urbi, bet tagad kad cītīgāk medīju asarus saprotu ar šo nekas nesanāks. Urbjot dienā kādus 10-20 āliņģus nav problēmas, bet kad jau āliņģu skaits aiziet uz 50 un vairāk tad sākas problēmas. Urbis griež ledu pasmagi, līdz ar to nākas pielikt lielāku spēku, un cilvēks ātrāk nogurst. Morai un Rapalai tas nav tik izteikti, un noguruma pakāpe ir krietni vien tālāk. Pagaidām nevaru īsti izvēlēties sev nākamo urbi, bet nu domāju ka sliekšos par labu Morai Nova System urbim. Lieliski regulējam urbis, kas man ļaus atrast optimālo garumu, līdz ar ko urbšana būs patīkamāka.
Pēc atkāpes no copes, atgriežamies uz Lielupes ūdeņiem. No sākuma sāku asarus medīt pie niedrēm. Dziļums labs – apmēram 3.5 metri. Lieku virsū savu mīļāko mormišku – zelta diskobumbu. Aukliņu izmantoju 0.08 mm Carbotex Yellow. Šo auklu lietoju pirmo sezonu, pagaidām esmu ļoti apmierināts. Uz āķa spraužu dabīgo motili kādus 3 gabalus. Un uz priekšu. Sāku ar agresīvu driblu, lai varētu atrast strīpainos. Tas nenācās viegli. Pāris āliņģus apstaigājot, vienā uzgāju baru, bet ne sevišķi lielus apmēram 100 – 150 g svarā. Izmērs nav slikts, bet nu es jau vairāk gribētu kādu trofeju izvilkt. Nolemju virzīties uz upes vidu un lielākiem dziļumiem. Apstājos uz apmēram 5 metriem. Nolemju likt jau lielāku mormišku ar skaistu sarkanu kristālu, arī auklu lieku 0.10 mm. Cītīgi piestrādājot atrodu vēl pāris strīpainos svarā uz 100 g. laiks joprojām ir slikts. Sniegs putina, un es jau atgādinu sniega čupu. Neko darīt – trofeju vienalga gribu. Nolemju priekš sevis pamēģināt uzparikti ko sauc par „čorķiku”. Svars apmēram 7 g. šo sienu lielākai makšķerītei galā, ar auklu 0.12 mm. Laižu iekšā un sākas lielā dauzīšana. „Velniņa” spēle izpaužas kā aktīva dauzīšana pa gultni, kas saceļ duļķi un pievilina zivis. Jāsaka ka iesākums bija nedaudz neveikls, nevarēju līdz galam saprast kad veliņš ir nonācis uz gultnes, un kad jāpaceļ. Bet asari šo mānekli izskatās ka turēja cieņā. Atradu smuku baru, lielākais man trāpījās pāri pa 400 gramiem strīpainis. Izvilcis kādu 5 – 6 eksemplārus, laikam biju izsmēlis visu baru. Galīgi sasnidzis nolemju ka laiks doties uz māju pusi.
Katrā ziņā esmu ļoti apmierināts ar šo copi. Esmu kaut nedaudz apguvis velniņu, izpētījis pāris perspektīvas vietas Lielupē. Apsnidzis bet laimīgs. Nopurinos un brienu uz mājām.