Pārdomas par copi

Pārdomas par copi

svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

Mazmānekļošana

   Viens no šīs sezonas copes hītiem noteikti būs mikrodžigs, jeb kā es lasīju vien no latviešu copes forumiem, mazmānekļošana. Pats ar mikridžigošanu nodarbojos jau pusotru sezonu, un šogad tikai pastiprināšu uzmanību. Viens no šī copes paveida dzinuļiem, noteikti bija Pasaules čempionāts spiningošanā no laivām, kur uzvaru svinēja Polijas komandas pārstāvji, kas uzvarēja pateicoties tieši mikrodžigam. Šis ir ļoti interesants un aizraujošs copes veids. Man personīgi viņš ir ļoti tuvs, citi taisni otrādāk – pāriet uz smago artilēriju – lieliem swimbaitiem vai džerkiem. Šajā rakstā mēģināšu izklāstīt par inventāru, un copes taktiku.
   Tātad, pats nosaukums jau pasaka priekšā ka šī būs cope ar ļoti smalkiem rīkiem. Es uzskatu ka mānekļi, lielākoties dažādas silikona zivtiņas un tvisteri, no 0 līdz 5 gramiem ietilpst šajā kategorijā. Tāpēc savu inventāru būvēju pēc šis kategorijas. Kā jau pēc nosaukuma var secināt, šis ir viens no džigošanas paveidiem, līdz ar to māneklis tiek vadīts attiecīgi. Tagad sīkāk par inventāru.
   Kātu noteikti vajadzētu izvēlēties ultralight klases. Arī kātu iedalījums pēc klasēm ir tāds diezgan relatīvs jēdziens. Citi copmaņi izdala vēl tādu super-ultralight klasi, kātus no 0-5 gramiem apmēram. Atkal utralight no 0 līdz kādiem 8 gramiem. Es dzīvi nesarežģīju tāpēc man pastāv tikai viena ultralight klase. Kātu izvēlos šim džigam no 0-8 gramiem. Kāta garums. Es izvēlos 180 cm garus kātus. Tam ir divi iemesli. Par cik džiggalvas svars ir mazs, sevišķi tāli iemetieni nesanāks, bet tas arī nav nepieciešams. Es tā vietā izvēlos ar vaidersiem brist, vai arī ar laivu piepeldēt klāt. Cope lielākoties notiek dažādos līcīšos, krasta tuvumā, starp meldriem utt. Šīs vietas līdz ar to var labi apmakšķerēt izmantojot augstāk minētos veidus. Ja runājam par konkrētiem modeļiem, tad es izmantoju Surf Master Ambidex Light. Šis kāts sver 120 grami, izgatavots no IM-7 grafīta. Nav pats jaunākais un iespaidīgākais eksemplārs, bet man ar šo pilnīgi pietiek, pietiekami viegls, ātrs un jūtīgs. Visas īpašības kas nepieciešamas mikrodžiga kātam. Vēl ir tāda opcija kā viendaļīgi kāti. Jau izsenis viendaļīgie ir īpaši iecienīta Amerikā. Tur praktiski visas vadošās firmas ražo viendaļīgus kātus. Viendaļīgajiem ir lielas priekšrocības, tie ir daudz jūtīgāki kāti. Līdz ar to lielas iespējas parādās džigotājiem. Ir pieejami kāti 180 cm, 190 cm, arī īsāki modeļi, ultralight klases. Noteikti gribētu izmēģināt copi ar šādu kātu.
   Kā jau visiem kātiem, arī šiem vajag spoli. Galvenā īpašība – spolei ir jābūt attiecīgā lieluma, līdz ar to jābūt tādai, lai kāts būtu labi nobalansēts un būtu patīkami strādāt ar to. Spoli parasti liek 1000 izmēra, bet ir pieejamas arī 500 izmēra pēc Shimano klasifikācijas. Es lietoju veco labo Shimano Technium 1000. Lieliska spole, nekad nav radušās problēmas. Tagad es meklēju sev jaunu spoli, un noskatījis esmu Shimano Symetre FJ 500 izmēra spolīti. 170 grami smaga, ar visiem S A-RB slēgtajiem gultņiem. Šī būs lieliska spole, savienojumā ar ultralight kātu.
   Ļoti svarīga inventāra daļa ir aukla. Zinot ko mēs ķersim un uz kā, respektīvi zivis, kas izmēros nebūs pārāk lielas, turklāt cope notiks mazā dziļumā, tātad delikāta. Pirmo sezonu ķēru tikai ar fluorokarbona auklu. Šai auklai ir vairāki plusi, tā ir nodilumizturīga, respektīvi džigojot gadās izķert dažādus kokus, akmeņus, tad šī aukla lieliski iztur berzi, aukla ir praktiski neredzama ūdenī, kas nebaida zivis, un aukla ir grimstoša, tas palīdz vieglo džigu ātrāk nogremdēt. Šai auklai ir jābūt labai, tāpēc izvēlos japāņu ražojumus – firmas Seagur auklas, konkrēti AbrazX auklu ar 6 lb testu. Pilnīgi pietiekams mikrodžigam. Tagad gan esmu pēdējā sezonā, kā arī šosezon lietoju pīto auklu un galā sienu fluorokarbona pavadu. Pītā aukla man ir YGK Yoz-Ami PE aukla ar testu 5 kg. Principā tas ir jau par daudz, bet tāpēc lieku galā pavadu. Iemesls – gadās visādi zacepi, un līdz ar to drošāk var paraut laukā. Sliktākajā gadījumā notrūks pavada. Pavadiņai garumu izvēlos no 1 metra līdz 1.5 metriem.
   Esam nonākuši līdz mānekļiem. Pāris rindas par džiggalvām. Var nopirkt speciālas džiggalvas ar mazu svaru, var rīkoties nedaudz kreatīvāk. Es pats pārsvarā izmantoju Owner Precision Mircro Jig džiggalvas svarā no 1 līdz 5 gramiem. Ar šīm viss ir vienkārši, ir pieejamas ar 3 veidu āķiem, kurus tad  attiecīgi izvēlas pēc mānekļa garuma. Vēl ļoti labi šai lietai noder paliela izmēra ziemas mormiškas. Šos lietoju cietajā sakabē. Otrs variants ir izmantojot tautā saucamās čeburaškas. Tās arī var iegādāties sākot no 0.5 gramiem līdz pat 5. Tiesa gan jācer ka šogad Latvijas copes bodēs būs lielāka izvēle svaru ziņā, jo līdz šim bija diezgan grūti nopirkt vajadzīgo. Nācās meklēt cilvēkus kas paši lej no svina čeburaškas. Bet tā ir tikai puse no konstrukcijas. Otra puse ir pats āķis. Es izmantoju Owner S-59 sērijas āķus. Tie ir vienžubura āķi ar palielināta izmēra āķa cilpiņu. Viņi ir paredzēti mazajiem foreļu mānekļiem, rotiņiem. Un arī lieliski der mūsu lietai. Latvijā viņus neesmu redzējis, bet pasūtīt caur internetu var vienmēr. Tātad ir čeburaškas kurām var izvilkt metāla cilpas ārā, līdz ar to montāža ir vienkārša. Ber ir tādas kur nevar izvilkt. Papildus likt vēl gredzenu nav diez ko prātīgi, jo konstrukcijai jābūt maksimāli vienkāršai un drošai. Tāpēc viens variants ir ar knaiblēm atliekt āķim cilpiņu vaļā un iekabināt čeburaškā, pēc tam saspiest kopā, vai arī atkniebt čeburaškai cilpu vaļā un pēc tam saspiest. Rezultātā veidojas pietiekami droša uzparikte.
   Runājot par pašiem mānekļiem tad lielākoties tie ir tvisteri, mazas silikona zivtiņas un vēl ir visādi radījumi, vēži, tārpi utt. izmēru ziņā vidēji 3, 3.5 cm gari, bet es bieži izmantoju pat 1 cm garus tvisterus. Garākiem mānekļiem ir jābūt no laba silikona, respektīvi labi jāspēlē. Mazajiem atkal pašiem ir ļoti minimāla spēle, te jau pašam copmanim ir jāizpaužas. Par inventāru tas īsumā būtu viss. Tālāk nedaudz par pašas džigošanas niansēm un vietas izvēli.
Vispirms vajadzētu saprast ko tad īsti uz mikrodžiga var noķert? Principā visas zivis, kas dzīvo ne sevišķi lielā dziļumā, krasta līnijā. Asari, raudas, ruduļi, mailītes, karūsas, arī pliči un pat gadās kādu mazu līdaciņu izmanīt. Kā redzam zivju sugas ir daudz, tātad parasti šī cope ir rezultatīva. Pats lielākoties izmantoju veco labo stop & go sistēmu. Metiens, pauze kamēr māneklis nogrimst, tad ar spoli veicam ietīšanu apmēram trīs pilnus apgriezienus un atkal pauze.
 Tādā veidā māneklis atgādina kādu tārpu, kas ložņā pa grunti un kaitina zivi. Asarus tā ir iespējams nokaitināt visvairāk un ātrāk. Ruduļiem un raudām izmantoju parasti baltus tvisterus kas atgādina, mušu kāpurus, ar kuriem viņas barojas. Var labi izmantot odu kāpuru imitācijas. Ja makšķerē no laivas tad var izmantot tehniku kā ziemā. Ja runājam par vietas izvēli, tad es parasti zivis meklēju meldru tuvumā, dažādos logos, zāļu pleķos, līcīšos. Respektīvi visur tur kur mēdz uzturēties mazās zivis. Ar vaidersiem brienot ir ļoti ērti apķert krasta līniju. Var lieliski pa posmiem ar džigu apstaigāt katru meldru pleķīti. Laivai atkal ir priekšrocība ka var teiksim ezera salu tuvumā apķert meldrus vai zāles, turklāt var daudz lielāku teritoriju apsekot. Ja mērķis ir asari, tad protams, vajag atrast baru. Ātri strādājot ar mikrodžigu var praktiski izķert asari pēc asara. Var meklēt asaru barus pie balto zivju bariem, pie laipām vai dažādu zemūdens šķēršļu tuvumā. Labu asaru baru atrašana var dot labus rezultātus pat pasaules čempionātā.
   Šis bija neliels ieskats mikrodžiga pasaulē. Šis copes vieds ir ļoti aizraujošs un rezultatīvs. Turklāt nemaz nav nepieciešami lieli ieguldījumi. Mikrodžigs liek nedaudz atcerēties bērnību, kad mūsu lielākie lomi bija mazi asarīši vai mailītes. Un prieks tak nebija mazāks par šīm zivīm?