Pārdomas par copi

Pārdomas par copi

otrdiena, 2015. gada 28. aprīlis

Eholote


   Šosezon nolēmu mainīt savu jau nokalpojušo Humminbird pret kaut ko jaunāku, advancētāku. Jāsaka ka lai arī budžets bija gana liels, šobrīd tirgū no vadošajiem ražotājiem ir liels piedāvājums, līdz ar ko izvēlēties ir grūti. Otra problēma ir tīri no tehnoloģiskā viedokļa. Ja agrāk eholotes bija ar maziem ekrāniem, melnbaltiem, un viņas zīmēja vienkāršu gultnes līniju, pēc kuras tad mēs spriedām par kanšu un bedru esamību, vai neesamību, tad šobrīd tehnoloģija ir krietni soļojusi uz priekšu. Pirmkārt ekrānu izmēri. Es izvēlējos modeli ar 5.7'' ekrānu. Bet tirgū ir pat 12'' eholotes. Protams, ka nu jau pat lētākās eholotes tiek aprīkotas ar krāsainu ekrānu. Tā nu tas ir. GPS jau ir sava veida standarts. Iebūvēts GPS dod priekšrocības, gan tā saucamo točku jeb punktu likšanā, gan var analizēt maršrutus, kā arī pērkot kartes, pat var redzēt konkrētai ūdenstilpnei dziļumu maiņas. Pašas eholotes ir palikušas ar daudz labākiem devējiem. Līdz
ar ko attēls ko redz copmanis ir ļoti labs. Principā šobrīd ļoti lielu popularitāti ir ieguvuši struktūrskani, jeb eholotes, kas faktiski precīzi attēlo gultni, fotogrāfijai līdzīgā attēlā. Pēc šī attēla var atšķirt gan zivi, gan citus zemūdens objektus. Tāpat ir populāra side imaging jeb sānu skata tehnoloģija, kad eholote "redz'' uz sāniem. Nemaz nerunāšu par iespēju zīmēt savas dziļumu kartes, vai savienot eholoti ar laivas priekšējo elektromotru.   Tehnoloģijas progresē, tas priecē.
   Mana izvēle tomēr krita uz Raymarine Dragonfly 6 modeli. Eholote ar pietiekami lielu ekrānu, iebūvētu precīzu GPS, un ar CHIRP tehnoloģijas devēju. Tas dod ļoti precīzu, fotogrāfijai līdzīgu gultnes attēlu, struktūru. Pēc šī attēla var atšķirt ne tikai zivis, un citus objektus, bet arī gultnes cietību un citas lietas. Jāsaka ka pats vēl neesmu izmēģinājis Raymarine, bet no paziņām esmu dzirdējis gana labas atsauksmes, līdz ar ko domāju ka šis pirkums attaisnos sevi. Iekšējā sajūta ir, ka nākošgad tiks iegādāts modelis ar lielāku ekrānu - gribēsies tak redzēt daudz plašāku bildi! Atsauksmes - vēlāk, pēc pirmajiem testiem.




Drošība

   Nu vēl tikai pāris dienas un oficiāli būs sākusies jaunā copes sezona no laivām. Protams, katrs copmanis, spiningotājs to gaida ar nepacietību. Un pēdējās dienas vienmēr ir tās grūtākas :)
Bet pirms lecam laivās, kuteros un vagojam mūsu ūdeņus, vēlreiz gribu atgādināt par tādu svarīgu lietu kā drošība uz ūdens. Katru gadu par to runā gan plašsaziņas līdzekļi, gan vienkārši copmaņi, bet daudzi tam tāpat nepievērš uzmanību un ignorē! Tas ir nepieļaujami! Katram ir ģimene, radi, kas gaida viņu mājās, pēc copes, tāpēc nav ko lieki riskēt, un vienmēr vajag padomāt ar galvu. Tāpat kā laikus vajag iegādāties līdzekļus sevis glābšanai, ja gadās nelaime. Te, protams, ir runa par glābšanas vestēm. Glābšanas veste ir svarīga lieta, tas laikam nevienam vairs nav jāstāsta, bet tomēr. Turklāt vajag arī pievērst uzmanību, kāda veste ir. Pamatā visi izmanto parastās, ar speciālu materiālu pildītās vestes. Viņas ir vienkāršas lietošanā, gana efektīvas. Problēma rodas tajā apstāklī, ka arī glābšanas vestes iedalās pēc lielumiem, jeb precīzāk pēc celtspējas, ko mēra ņūtonos (N). Līdz ar ko ir vestes kas ir spējīgas noturēt uz ūdens tikai 50 kg, bet ir tādas, kas tur 150 kg. Parasti tā ir problēma nomas laivas, kas bieži vien arī ir tās nestabilākās. Pēc likuma vestēm ir jābūt katrā laivā, katram cilvēkam, bet neviens un nekas nenorāda kādām vestēm. Ir gadījies redzēt tādas, kuras pat uzvilkt normāli nevar virsū, kur nu vēl lai viņa notur manu svaru ar visām drēbēm un zābakiem. Tāpēc ja pērkat sev vesti, vienmēr jāapskatās kāda ir viņas celtspēja. Otra lieta, ka ir svarīga sertifikācija. Eiropas Savienībā to parasti apzīmē ar burtiem EN un ciparu kombināciju. Tas nozīmē ka veste ir atzīta un viņas ražošanā ir izmantoti droši materiāli. Tīri copei tiek piedāvātas tādas vestes, kurām uzreiz ir uzšūtas daudz kabatas, kurās var likt kastes ar mānekļiem un citas vajadzīgas lietas. Lielākais trūkums šīm, klasiskajām glābšanas vestēm, ir lietošanas ērtums. Veste ir gana liela, diezgan stīva, dēļ peldošā materiāla. Nav ērti ar viņu visu dienu copēt, kustēties. 
CE, EN ISO kvalitātes sertifikāti.
   Priekš sevis esmu izvēlējies nedaudz citu risinājumu. Es sev iegādājos automātisko glābšanas vesti. Tīri vizuāli, šī veste ir pakavveida. Salīdzinoši viņa ir plāna, viegla. Liek viņu ap kaklu, un krūšu rajonā nostiprina ar klipsi. Principā copei ļoti ērta lieta, pilnīgi nejūt to ka viņa traucētu, svars ir
mazāks kā lielajai vestei. Šīs vestes strādā līdzīgi kā gaisa spilveni automašīnās. Paraujot auklu, vestē esošais CO2 balons 5 sekunžu laikā piepūš pašu vesti. Un rezultātā copmanis peld pa ūdens virsmu. Es konkrēti izvēlējos Baltic zīmola vesti. Šīs vestes tiek ražotas Zviedrijā, un šis uzņēmums ražo dažādu glābšanas aprīkojumu, sākot ar parastām glābšanas vestēm un beidzot ar specializētiem peldošiem apģērbiem, kas ir domāti zvejniekiem, jūrniekiem. Lieki piebilst ka ar kvalitāti šeit viss ir kārtībā un nav pat vajadzības iespringt. Mana veste ir automātiskais modelis. Tas nozīmē, ka pēc iekrišanas ūdenī veste aktivizējas automātiski. Tas nenozīmē, ka lietus laikā veste aktivizējas. Vienā vestes pusē ir speciāls caurums, pa kuru iekļūstot iekšā ūdenim veste aktivizējas. Ja mehānismam noskrūvē šo uzgali, veste paliek tikai ar manuālu aktivizāciju. Ja kaut kādu iemeslu dēļ veste automātiski neaktivizējas, tad vienmēr paliek manuālā aktivizēšana - striķītis. Kā jau minēju veste piepūšas 5 sekunžu laikā. Palaišanas mehānismam ir kontrolmehānisms, kā pārbaudīt vai CO2 balons ir labs un viss darbojas. Principā ražotājs dod garantiju, ka veste ar vienu CO2 balonu saglabās savas darbaspējas apmēram 10 gadus. Piekritīsiet tas ir daudz. Kā jau glābšanas
CO2 palaidējmehānisms. Melnais puļķis ir tas, kas aktivizē
vesti, iekrītot ūdenī. Zaļie marķējumi, nozīmē, kas visas mehānisma
daļas ir darba kārtībā.
inventārs, šo vesti nevajag mētāt apkārt un vārtīt. Ir vēlams viņu izžāvēt pēc copes lietū. Nekādas īpašās prasības gan nav jāievēro. Manam modelim celtspēja ir 165 kg, kas ir ļoti daudz, līdz ar ko viņa ir krietni universāla. Siksnas regulējas labi, līdz ar ko var pielāgot dažādai ķermeņa uzbūvei. Ja gadījumā veste ir nostrādājusi, var vai nu pats viņu sagatavot vai arī nest uz servisu. Rīgā ar to nodarbojas Māris no eBoat servisa. Ja nemaldos process maksā 20 EUR. Dzeltenā iekšējā veste tiek salikta iekšā, aiz rāvējslēdzēja. Tiek ielikts jauns CO2 baloniņš, un viss ir gatavs lietošanai. Starp citu šai vestei vēl ir trešā piepūšanas iespēja - ar speciālu trubiņu, ar muti viņu var piepūst. Tas ir gadījumā, ja pēc vestes aktivizēšanas, kaut kādu iemeslu dēļ samazinās spiediens. Vēl varu piebilst ka šāda veida vestes tiek izmantotas lidmašīnās. Principā vienīgais mīnuss, kas ir šai vestei ir cena. Šāda veste, kā man, maksā apmēram 130 EUR. Ja izvēlās tikai manuālo modeli, tad cenas ir zemākas, ap 100 EUR.
   Atceramies vienmēr par drošību, lieki riskēt nav vērts! Veiksmīgu sezonas atklāšanu!

Īstā glābšanas veste ir dzeltena, un izsprāgst no sarkanā apvalka. Melnais striķītis, nodrošina manuālo aktivizēšanu.

svētdiena, 2015. gada 26. aprīlis

Dūņezers

   25.04 devāmies iekarot Dūņezeru un Dzirnupi. No rīta sākām copi Dzirnupē. Cilvēku, protams, daudz. Daudzi gan bija pludiņnieki, bet arī pa kādam spiningotājam varēja redzēt. Asaris bija. Tiesa nebija tāds izmērs kā nedēļas atpakaļ, bet vienalga asaris grozījās, tāds gana regulārs. No sākuma vajadzēja atrast spēli, bet kad atslēga rokās, tad viss notiek. Animācija ļoooti lēna, slinka. Es pārsvarā strādāju uz savu mīļo Bait Breath Micro Grub 2'' mānekli. Lielāku asaris īsti negribēja ēst.
   Pēc tam pārbraucām uz Dūņezeru. No sākuma bija doma copēt no laipām, bet par cik notika lielā talka, tad laipas laipni tika izvilktas laukā no ūdens. Līdz ar ko nekas cits neatlika kā doties vien uz copi no krasta un ar brišanu. Labi ka vaidersi bija līdzi :) Jāpiezīmē, ka laiks bija ļoti labs copei - vējš praktiski nekāds, patīkami. No krasta konkrētajā vietā bija pagrūti ķert, bet brienot nekādas problēmas. Asaris arī šeit bija. Mazais lielā skaitā, pie pašām niedrēm. Principā gandrīz katrā metienā cope. Tiesa izmērs nekāds, un čakars ar niedrēm. Offset āķi neizmantoju. Nākošajā krasta dislokācijā, jau atradām dažus nedaudz rupjākus pārstāvjus. No mānekļiem strādāja tas pats Micro Grub, Lunker Hunt May Bug un Spade Grub. Copes beigās vēl pieteicās viena zemmēra līdaka. Tāpat tiku pie dāvanas no ezera - voblera. Kas attiecas uz asariem, tad izskatījās ka visi jau ir veiksmīgi iznārstojuši, turklāt šeit asarim patika krietni agresīvāka animācija, nekā Dzirnupē. 
   Inventāru izmantoju Varivas Violente VLL-73-S, spole Daiwa Luvias'12 2004, Sunline Small Game PE #0.3 aukla, Varivas Light Game Shock Leader fluorokarbons 0.14mm, volframa ausaine, pārsvarā 2-3 gramu robežās.


Cīnamies
Magic strādā :)
Lielākas priekšrocības bija brienot
Gana patīkams izmērs :)

pirmdiena, 2015. gada 20. aprīlis

Ķīsis II

   Laiks skrien ātri, tāpēc atskaite par pēdējo copi ar novēlošanos. 18.04, sestdien, biju devies atkal Ķīša iekaršanā. Brīvdienas rīts, miegs nenāk un prieks doties uz copi. Laiks bija samēra silts, bet bija vējš. Un kā par nelaimi tieši no ezera puses, kas nozīmēja, ka tieši sejā :) Neko darīt. Uz dienas vidus pusi, vējš nedaudz pierima un viļņi arī palika mazāki. Kaut nedaudz, bet bija patīkamāk copēt. 
   Tīri no inventāra, turpināju mocīt atvadnoij pavadok. Šoreiz vēja un viļņu dēļ, palielināju svaru līdz veseliem 18 gramiem. Pārējais jau kā parasti - pavada no mono auklas, māneklis. Šoreiz nosacītais favorīts bija Keitech, Swing Impact 2'' violetā krāsā. Tieši šis krāsojums joprojām man labi strādā. Interesanti bet gandrīz tikpat veiksmīgs bija Swing Impact zilā krāsā. Tāpat šajā copē sāku testēt Lunker Hunt peldošās gumijas un Ukraiņu Fish Up ēdamos silikonus. Ļoti interesantas lietas, bet par tām noteikti būs atsevišķs ieraksts blogā - vienkārši ir pelnījušas :)
   Par lomiem, nekas diži spīdošs nebija. Asaris bija, pārsvarā smalks, neaktīvs. Katrā ziņā vienalga ir tik patīkami pavadīt rīta cēlienu copē :)

P. S. Bildes varēja būt labākas, bet iPhone šoreiz mani neklausīja :)

 





svētdiena, 2015. gada 12. aprīlis

Ķīsis

   Šodien nolēmām nedaudz paklaiņot gar ķīša krastiem, izlūkot kā tad asariem klājas, un vai šamējie jau gatavi ņēmāji. Rīta pusē laiks bija gana jauks, bet pēc visām prognozēm laiks solījās mainīties.
Pličiem arī patīk Mosya
Un tā arī bija. Principā jau ap kādiem 11 no rīta, vējš parādījās ļoti stiprs, lietus spēcīgi lija. Ķīsī viļņiem pat baltas galotnes bija. Sevišķi liedēties negribējās, tā ka ap to laiku braucām mājās. Bet tai pat laikā rīta cēlienā tikām pie lomiem. Jāsaka ka asaris vēl nav baigai ņēmājs. Zivs ir izteikti pasīva. Līdz ar ko nemaz ar mikrodžigu nesākām ņemties, bet tīri strādājām ar atvadnoij. Principā uz pasīvu zivi, šī pavadu sistēma ir ļoti laba, un sevi jau sen pierādījusi. Dēļ vēja, un tālmešanas nepieciešamības, šoreiz ņēmu savu labo cīņu biedru Tiro GOTS-792M ar testu līdz 28 gramiem. Svaru diapazons 11 un 14 grami. Sēju pītajai auklai galā Pontoon21 Gexar Zarkazma mono auklu, kurai ir flourokarbona pārklājums. Šo auklu pirmoreiz mēģināju pirms kāda laika, foreļdīķos, iepatikās. Šoreiz sēju gana garu pavadu, pāri pa 1.5 metram. Ko likt galā? Principā neko lielu, līdz 2'' garas gumijas. Man vislabāk nostrādāja vecā labā Bait Breath Mosya 1.5''. 
   Loms nebija nekas dižs - pāris asari 100+ grami, vēl kādi mazie, vēl viens plicis pieteicās, nu un ņēmieni un grābieni. Satikām copmani, kas bija krietni agrāk par mums ezerā bradājis - pāris ļoti skaisti asari viņam bija ķešā. Manuprāt vēl ir maķenīt par agru asariem, bet vairs nav tālu, kad plēsoņu aktivitāte būs gaužām liela.

Tiro, 100gr asaris un nenofokusēta bilde :)

Peldošās gumijas Raza

   Nebija laika iemest tādu kā mazu atskaiti par vienu copes izbraucienu. Principā nekas īpašs tas
nebija, bet gribu atzīmēt peldošās ēdamās gumijas ko izmantoju. Dikti man viņas iepatikās, un viņas izrādījās arī stipri rezultatīvas. Pati cope bija marta beigās, kad pāris dienas laiks turējās krietni silts. Vieta - Lielupes līcis. Tehnika - nu protams, ka džigs. Sākumā tika likts lietā viss arsenāls - no Bait Breath līdz L Baits. Asaris klusēja, ja neskaita pāris sīkaļas. Pēc tam nāca kārta peldošajām gumijām. Īsumā uz šīm ēdamajām asaris atsaucās - nebija ļoti liels, bet tāds patīkams - 100+ grami.
   Šīs super gumijas ir Ukraiņu ražojuma Raza zīmola. Silikona forma ir jau vecu vecā Imakatsu Java Stick kopija. Materiāls viņām ir ļoti blīvs, no āķa nevar tik viegli novilkt nost. Tāpat viņas ir gana izturīgas pret asaru neganto pluinīšanu. 5 cm garš sava veida slag tipa māneklis. Ir pieejams arī 6.5 cm garumā. Smarža ir klasiskā krevete. Peldspēja viņam ir gana liela - montāžā ar ausaini braši ceļas augšā. Ar atvadnoij vispār viss ir smuki - 1.5 metra pavadu, lēnām ceļ uz augšu. Manuprāt tas arī bija galvenais pluss šiem mānekļiem, šajā konkrētajā copes reizē. Ir pieejama diezgan plaša krāsu palete. No šī zīmola vēl ir pieejami dažādi peldoši vēži, tvisteri un citas formas. 
   Negribu teikt ka uzreiz vajag mesties pirkt šīs gumijas čupām, bet ir vērts pievērst uzmanību. Domāju ka laikā, kad asaris ir galīgi pasīvs, šie mānekļi varētu papildus stimulēt strīpaino uz copi.