Pārdomas par copi

Pārdomas par copi

pirmdiena, 2015. gada 28. decembris

Area fishing

Lai arī ziema mūs pagaidām neiepriecina, toties šāds laiks ir lieliski piemērots, lai dotos kārtējā copes izbraucienā. Ņemot vērā manu dalību nākošgad čempionātā, ir pēdējais laiks pārbaudīt un pieslīpēt inventāru foreļu mānīšanai. Pagaidām esmu ticis līdz abu spiningu izvēlei, kura mani apmierina. Spoles, auklas nu un mānekļi ir vēl pārdomu un testu procesā :) Faktiski šim visam gatavošanās posmam es veltīšu atsevišķus postus, kuri noteikti nebūs maz. Lai arī pats foreles to dabiskā dzīvesvietā ķeru jau sen, tieši čempim gatavojoties, saskāros ar milzum daudz dažādām niansēm, kas ir jāņem vērā, lai labi sagatavotos. Skaidrs ka nekad nevar visu izdibināt un izzināt, bet nu šāds pasākums tomēr prasa konkrētu laika ieguldījumu. Zemāk neliels video kā man gāja, nākošajā postā nedaudz smalkāk par pašiem spiningiem.



pirmdiena, 2015. gada 14. decembris

Multu virtuve

   Zemāk esošais raksts no sākuma tika domāts publicēt šeit, manā blogā, bet tā sanāca ka beigās raksts nokļuva drukātajā presē, jeb Copes Lietās. Zemāk publicēju šo rakstu blogā.

Skaidrs ir viens, ka arvien populārāki paliek multiplikatori mūsu platuma grādos. Ar vien vairāk ir diskusiju, jautājumu, tai pašā Copes Lietu forumā. Ar vien vairāk tiek uzdoti jautājumi un meklētas atbildes. Tas ir labi. Man multi ļoti patīk. Copēju ar šīm spolēm jau salīdzinoši ilgu laiku. Uzskatu ka multiem daudzās spiningošanas tehnikās ir savas priekšrocības, bet tāpat ir vietas kur multu izmantot nav vērts. Sakarā ar augošo interesi vēlos šajā postā izklāstīt savus novērojumus, vai lietas, ko derētu ņemt vērā pie multa iegādes, vai izvēles. Gada sākuma bija mana publikācija Copes lietu žurnālā. Principā tajā rakstā bija daudzas lietas izklāstītas, bet atļaušos atkārtoties.
   Pirmais jautājums, kur multus varam pielietot mūsu ūdeņos, kādas tehnikās? Uzreiz atruna - es šeit neapskatīšu trollingu, copi jūrā, samu copi un džerkus. Principā šiem visiem veidiem priekšroka tiek dota apaļajiem multiem. Šajā postā es vairāk gribu pieturēties pie zemprofila multiem. Pirmā tehnika - tvičs. Viena no vispiemērotākajām tehnikām multam. Tvičam es izmantoju multus gan lielajām jeb big minnow mailēm, mailēm 100 - 120 mm. Tvičā lielākā priekšrocība ir tas, ka mults kā spole neko daudz nesver - labi multi ir vieglāki par augstas klases bezinercenēm. Tvičojot roka nenogurst. Otrkārt var izmantot salīdzinoši resnu pīto auklu nezaudējot metiena attālumu. Treškārt multiem ir pieejami augsti pārnesumi, līdz ar ko ātri tiek savākta liekā aukla pēc metiena vai rāvieniem. Ceturtkārt multa kā spoles jauda. Pie vieglā svara mults ir stipri izturīgāks pret visa veida lielām slodzēm. Labiem multiem neveidojas luftes vai brīvgājieni. Tāpēc, piemēram, ar zemprofila multiem var arī darbināt džerkus. Tiesa ir jāpapēta specifikācija - Abu Garcia Revo sērijām daudzām drag ir 9 kg, kas ir pietiekami džerku raustīšanai. Tai pat laikā japāņu izstrādājumus iegādājoties jāpapēta nedaudz smalkāk - ir japāņiem multi ar atzīmi finesse, kas ir izteikti vieglie multi. Ar šādiem džerkus nevarēs raustīt. Vieglajam tvičam es neizmantoju multus. Tieši par vieglajiem mānekļiem nedaudz vēlāk izklāstīšu savas domas, jo pieredze man ir ar šādu savienojumu, līdz ar to savi komentāri.
   Nākamā tehnika - džigs. Viennozīmīgi multu disciplīna. Copējot ar multu roka ir kontaktā ar spininga blanku, tāpat var lieliski vērot copes pēc auklas nostiepšanās vai atslābuma. Palielinās kopējā jutība. Ar svariem labs metiena attālums. Džigam multu lietoju smagajam un vidējam džigam.  Vidējais džigs manā izpratnē ir 12 grami + māneklis. Vieglajam džigam un mikrobam neizmantoju, esmu mēģinājis, bet par šo atkal nedaudz vēlāk. Tāpat mults ir ļoti labs dropšotam. Atkal maksimāla jutība, lieliski var redzēt copi pēc auklas. Ja dropojam ar lieliem svariem mults lieliski izceļ visu sistēmu laukā no lieliem dziļumiem, slodze nav nozīmīga šai spolei. Tāpat pārnesums palīdz ātrāk ietīt auklu.
   Tātad varam secināt, ka principā mults der gandrīz vai visām spiningošanas tehnikām, turklāt katrā ir šai spolei savi plusi. Tālāk apskatīsim tīri konstruktīvus un izvēli ietekmējošus jautājumus.
  Zīmoli. Pamatā ir zināmi divi lieli spoļu ražotāji - Daiwa un Shimano. Šie abi milži saražo apmēram 90% no visām spolēm. Skaidrs ka arī multu ziņā abi zīmoli piedāvā plašu izvēli un tehnoloģiskos risinājumus. Kā jau pierasts ir spoles Eiropas, ASV un Japānas iekšējam tirgum. Ko pirkt ir katra paša izvēlē, bet Japānas tirgum domātās vienmēr ir ar tehnoloģiskām niansēm, kas dažreiz ir labi, tai pat laikā pirms izdarām pirkumu papētām vai tiešām šī spole mums derēs. Par daudzām tādām niansēm būs nedaudz zemāk. Tieši no Japānas nāk arī tādi multi zem Megabass, Deps un citiem labi zināmiem zīmoliem. Šeit pamatā slēpjas tas ko sauc par private label, jeb citiem vārdiem sakot  piemēram, Daiwa multam tiek mainīts vizuālais izskats, dažiem arī tehnoloģiskās nianses un viņi tiek tirgoti kā Megabass vai Deps. Lielāko tiesu tie paši Megabass multi ir ražoti Daiwa rūpnīcās ar savādāku izskatu. Par to pat var pārliecināties, gan uz iepakojumiem, gan oficiālajās WEB lapās. Kā jau minēju ir multi, kurus pasūta pēc konkrētām vajadzībām vai zīmola vēlmēm. Deps klāstā tādi ir sastopami. Vai pirkt šādu multu? Problēma ir cenā. Ja noliekam analogu Daiwa un tādu pašu Megabass, tikai ar savādāku nosaukumu, izskatu, tad Megabass viennozīmīgi būs dārgāks. Reizēm cenu starpība var sasniegt 20'000 jenas. Par cik man ir bijuši arī šādi rūpnīcā tūnēti multi, es ja godīgi lielu atšķirību nejutu. Izskats - jā, ļoti interesants, piesaistošs, bet iekšas un darba spējas identiskas. Vai par to maksāt vairāk - atkal katra paša izvēle.
  Bremzes. Ļoti svarīgs punkts. Multam bremzes ir vairākas - centrbēdzes vai magnētiska, ass bremze un klasiskā bremze, kas strādā pie zivs izvilkšanas. Bremze, kas tieši ietekmē metiena attālumu ir
Zem šī vāciņa slēpjas magnētiskās bremzes 3D Magforce
centrbēdzes vai magnētiskā. Pamatā šobrīd multiem kas ir virs vidējās kategorijas ir magnētiskās bremzes. Bet joprojām ir daudz multi ar centrbēdzes bremzēm. Tāpat ir sastopami arī tādi modeļi, kuriem ir abas bremzes. Magnētiskā bremze konstruktīvi ir daudz sarežģītāka, tai pat laikā ar šo bremzi var panākt tālāku metienu attālumu, kā arī šī bremze ir daudz precīzāka uz regulēšanu. Ar centrbēdzes bremzi ir jāpieliek lielāks spēks lai aizmestu mānekli, un ņemot vērā regulācijas īpatnības, metiens nesanāk tik tāls kā ar magnētisko. Dzīvē tas izskatās ka ripa multu labajā pusē, ar cipariem. Tādējādi griežot šo ripu mēs nosacīti atbrīvojam bremzi vai pievelkam. Tāpat, piemēram, Daiwa šī bremze saucas 3D Magforce, attiecīgi zem multa ir slēdzis, kuru var pārslēgt trīs pozīcijās, kas automātiski iestata magnētisko bremzi vēlamajam efektam. Max brake - šī pozīcija ir domāta smagiem mānekļiem, kad bremze ir iestatīta uz maksimālo. Metiena distance nav optimāla, toties priekš smagiem mānekļiem metiens sanāk labs un plūdens. Long cast - bremze atbrīvota, maksimāli tāls metiens. Jāsaka ka šajā pozīcija vislabāk lido mānekļi līdz 15 gramiem. Ja liekam lielākus, var rasties problēma ar auklas apmešanos. All round - optimāla pozīcija visu veidu mānekļiem. Mānekļi lido pietiekami tālu, aukla brīvi slīd nost. Šajā pozīcijā ir ļoti viegli veikt metienus. Šī sistēma ir Daiwa dārgā gala multiem, un nu jau parādās arī salīdzinoši lētākiem modeļiem. Shimano multiem ir līdzīga sistēma - saucas digital control jeb DC. Pēc šī apzīmējuma pie spoles modeļa var zināt par šīs sistēmas esamību konkrētā modelī. DC ir jau ieprogrammēti astoņi dažādi bremzes stāvokļi. Galvenais ieguvums, mainot mānekļu ļoti ātri var izmaninīt bremzi, tādejādi pielāgojot to konkrētam
No zaion materiāla veidota bremzes zvaigzne. Iekšpusē UTD
bremžu sistēma
māneklim vai pat izmantotajai auklai. Atkal tiek panākts tālāks metiens, izslēdz bārdas esamību. Arī DC nu jau parādās multiem par pieņemamākām cenām, kā arī ir atrodama dārgajos multos. Par klasisko bremzi var minēt tikai tādu lietu, ka dārgākiem multiem šī bremze regulējas daudz precīzāk. Starp citu ir sastopami arī tādi multi, kuriem šī bremze nemaz neregulējas. Respektīvi multi ir paredzēti copei ar gariem, salīdzinoši mīkstiem spiņiem, liela testa auklām. Pie lielas zivs pieciršanas, būs jārēķinās tikai ar paša spininga amortizēšanu. Ja pērkam paši kādu modeli no Japānas, tad šai lietai vajag pievērst uzmanību. Principā šādi multi ir salīdzinoši reti sastopami. Principā tas pats kas bezinerces spolēm. Ass bremze ir svarīga komponente. Ja viņa slikti regulējas, tad ir grūti pietiekami atbrīvot centrālo asi. Dārgākiem multiem šī bremze regulējas ar klikšķiem, kas palīdz ļoti precīzi atslogot asi. Idejiski kad ietrenējas, multam var atbrīvot ass bremzi un magnētisko nogriezt uz minimumu. Tādējādi metiens sanāks maksimāli tāls.
   Pārnesumi. Ja bezinercenēm esam pieraduši pie standarta 4.8:1 vai 5.6:1, tad multiem pārnesumi ir stipri vien ātrāki. Parasti sākas ar 6xx, populārākie 7xx un 8xx. Citiem multiem ir arī īpaši ātri pārnesumi 9xx. Jautājums ko tad vajag mums? Tviča gadījumā es noteikti izvēlos multus ar pārnesumu 8xx. Ar vienu roktura apgriezienu tiek ietīti vairāk kā 80 cm auklas. Līdz ar to ļoti ātri un viegli var savākt brīvo auklu. Tieši tas pats pēc rāvieniem. Ja izvēlamies džigam multu, tad šeit es neņemu vairāk par 6xx pārnesumu. Džigam nav tik svarīgi ātra auklas ietīšanai, tai pat laikā ar 6xx var ietīt pat 70 cm auklas ar vienu spoles apgriezienu.
   Auklas kasete un auklas uztīšana. Pašas kasetes pārsvarā multiem tiek izgatavotas no alumīnija. Ja auklas kasete ir viegla, tad viņa griežas daudz vieglāk uz ass, līdz ar to aukla daudz brīvāk noslīd nost un atkal iegūstam tālāku metienu. Augstā gala multiem šī alumīnija spole ir vēl ar papildus
SV atvieglotā auklas kasete.
caurumiem, tikai lai atvieglotu viņu. Šāda kasete sver nedaudz vairāk par 10 gramiem! Jautājums par seklo vai dziļo kaseti. Pirmkārt jāsaprot ka multi pamatā ir domāti lietošanai ar fluorokarbonu. Līdz ar to daudziem ir seklās kasetes. Būtībā tas nav slikti. Labi multi vidēji smagu mānekli, ar pareizi pieregulētām bremzēm, pareizu metiena tehniku, met maksimāli 50 metri. Bet tas ir pie labvēlīgiem laikapstākļiem. Līdz ar ko secinājums ka daudz auklas nav vajadzīgs tīt virsū. Tvičam es izmantoju pārsvarā 1.2 izmēru pēc japāņiem. Šādu auklu uz seklās kasetes var uztīt metrus 70-90, atkarībā no pašas kasetes. Pilnīgi pietiek. Džigam ņemu PE 1, kuru droši var uzdabūt visus 110 metrus. Ir multi kam ir tikai dziļās kasetes. Šeit ir divi varianti, tīt auklu pilnu kaseti, vai arī izmantot bekingu. Tieši pēdējā lieta man nepatīk, tāpēc pērku multus ar seklajām kasetēm, vai arī pērku kasetes un mainu. Daiwa izmanto savos virs vidējās klases multos SV kasetes. Šī ir stress free versatile sistēma. Idejiski auklas kasete ir sekla, un mults klāj auklu tādā veidā, ka aukla pēc iespējas brīvāk slīd nost no kasetes, tai pat laikā viņa neieēdas zemākos slāņos. Lieta noderīga, un vēl viena nianse kas palielina metienu. Pati auklas uztīšana ir svarīga. Pirmkārt kā jau minēju, multus pamatā lieto ar fluorokarbonu. Bet ne pie mums. Mums ir iesēdusies pītā aukla līdz mielēm. Tad lūk liela daļa multu netiek galā ar pītajām auklām. Ir multi kuriem ir atzīme PE. Šīs spoles tad tin auklu ieslīpi, krusteniski tādejādi novērš iestrēgšanas iespēju. Vienkāršāki multi šo lietu neder, un šeit glābiņš ir resna pītā, kas pati par sevi nestrēgst. Kā jau minēju viena no labākajām multu īpašībām, ir ka metiena attālums nemainās lietojot resnāku vai tievāku auklu. Otra lieta ir veids kā aukla tiek nost no kasetes. Daiwa, kā jau līderis, nu jau pāris
T-wing sistēma. Daiwa T3 spolēm paceļas korpusa augšējā daļa.
Tatula, Zillion un Morethan - pati T mēlīte kustās.
gadus piedāvā T-wing sistēmu. Klasiskā auklas uztinēja cilpiņa ir aizstāta ar tādu kā burta T formas cilpu. Pie iemetiena cilpa noslīd un aukla tinās pa cilpas augšu, jeb platāko daļu. Tādejādi aukla ļoti brīvi slīd nost. Pie ietīšanas cilpa noslīd un ietinam auklu pa šaurāko daļu. Jāsaka ka sistēma ir interesanta, un man vismaz rodas iespaids ka saliekot visas komponentes kopā, mults tiešām met salīdzinoši tālāk, kā citi modeļi bez šīm sistēmām.
   Multa korpuss, gultņi. Mults mūsu apziņā ir spēka spole. Principā tā arī ir. Ja paskatās tad multiem pārsvarā ir kārtīgas iekšas, lai arī paši viņi sver maz. Lielākoties multu korpusi ir izgatavoti no atvieglinātiem kompozītmateriāliem - Daiwa gadījumā Zaion, Shimano CI4+. Galvenie mezgli gan bieži vien tiek atstāti neatvieglotā variantā. Principā klasiskiem multiem drags ir vismaz 5kg. Protams ir finesse spoles, par ko būs runa vēlāk, un kurām drag ir 3 kg vai vēl mazāk. Tāpat ir skaidrs ka vidēji mults sver 180 gramus, smagāki nedaudz virs 200 gramiem. Gultņi tā ir nopietna tēma. Ir skaidrs ka arī gultņi daudz ko ietekmē. Šī ir viena no pozīcijām, kas ietekmē multa cenu. Tāpat šī ir arī viena no lietām, kāpēc jāpērk dārgi multi. Multiem virs vidējās klases tiek izmantoti labi gultņi, augstas klases. Nemaz nerunājot par MagSealed gultņiem Daiwa multos. Parasti standartā nāk labāki vai sliktāki gultņi. Bet ir iespēja viņus nomainīt. Šobrīd populāri ir divu veidu - keramiskie vai hibrīd gultņi, ar metāla ārpusi, bet keramikas iekšu. Varu teikt ka šie gultņi ir daudz augstākas klases, līdz pat devītās klases. Standartā parasti ir 6-7 klases gultņi, vidējās klases multiem, attiecīgi sliktāki lētākiem, labāki - dārgākiem. Keramiskie gultņi man īsti nepatīk dēļ tā, ka mults paliek skaļāk. Šiem gultņiem ir sava skaņa. Turpretī hibrīdi ir visnotaļ labi. Viņi ir gan daudz labāki, gan klusi. Tāpat var iegādāties japāņu Hedgehog spoļu tūninga studijas izstrādājumus. Viņu interneta lapā var lieliski izvēlēties pēc spoles modeļa gultņus un pasūtīt.
3D Magforce  bremžu sistēma. Ērti pārslēgt režīmus.
Otri gultņi ko iesaku ir amerikāņu Boca bearings. Šajā brīdi varu izklāstīt savu ideju kāpēc jāpērk dārgs mults. Ja pērkam nosacīti lētu multu, palietojam viņu, mums rodas vēlme pēc tālāka metiena, jo lielākoties šādi multi nemet neko tālu. Tāpat ir problēmas ar auklas uzklāšanu, bremzēm. Tad seko meklējumi internetā, kas vainagojas ar gultņu mainīšanu, kas nav lēta, labi gultņi maksā diezgan. Pēc tam vēl tiek meklēti varianti uzlabot savu multu. Tas ir pie nosacījuma, ja uzreiz nenorakstām šīs spoles. Rezultātā veicot uzlabojumus mēs ieguldām vēl žuksni naudas, tā vietā lai uzreiz nopirktu spoli ar normāliem gultņiem, iekšām un kaseti. Šādā spolē visas vajadzīgās lietas jau ir iekšā. Tagad informācija tiem, kas pērk virs vidējās klases multus un grib ko uzlabot. Gultņu ziņā var sanākt zināmi pārsteigumi. Man zināms copmanis nolēma savai Daiwa mainīt gultņus. Atrada Hedgehog air tipa gultņus, pasūtīja. Kad mainīja viņus nost atklājās ka praktiski identiski gultņi jau ir spolē iekšā. Rezultātā iztērēta nauda pa tukšo :) Secinājums ir tāds, ka ja mults maksā 300+ EUR, lielākoties viņam nekādus uzlabojumus nevajag taisīt. Maksimāli var mainīt auklas kasetes. Par to ka multam jau pērkot ir jāizvēlas kurā pusē ir rokturis, domāju ka tas ir saprotams. Šīm spolēm rokturi vietām nevar samainīt.
   Personalizēšana. Iepriekšējā sadaļā jau nedaudz pieskāros šim jautājumam. Japānā multi ir ļoti populāri. Gandrīz tikpat kā multu personalizēšana jeb tūnings. Japāņiem ir daudz uzņēmumi, kas ražo daļas populārākajiem multu modeļiem. Faktiski multam var nomainīt visu - korpusa daļas, rokturus, sviras, sajūga taustiņu, gultņus, bremzēm diskus utt. utpr. Principā nopērkot, piemēram, Daiwa T3,
Daiwa T3 Air. Mults finesse tehnikām
iepērkot tūnētas daļas, multu var pārvērst līdz nepazīšanai. Tīri uz spoles darbu šīs lieta ietekmē maz, bet uz izskatu daudz. Maza piezīme par galvenās bremzes disku maiņu. Šo lietu var darīt, bet ar prātu. Idejiski mainot šos iekšējos diskus, ir kā palielinās drag jauda. Bet multa iekšējos zobratus neviens nemaina, un tie paliek no rūpnīcas esošie. Līdz ar to pārcenšoties ar šīm te ripām, var sanākt nelāgi. Mults ir daudz vieglāk apkalpojams. Ja bezinercenes daudzi negrib, un pat nevajag, skrūvēt vaļā, multus principā var apkopt katrs copmanis. Jānopērk tikai speciālās eļļas un smēres, vītnēm un asīm un miers. Tāpat arī gultņu maiņa nav nekāda Ķīnas ābece.
   Tātad tiktāl būtu par multu uzbūvi, tehniskajām niansēm. Ceru ka šī infa ir noderīga kādam izdarot izvēli. Jautājumu gadījumā - lūdzu. Tagad parunāsim par tādu lietu kā multi pie vieglām tehnikām jeb finesse. Pēdējā laikā ļoti uzņem apgriezienus tāda copes tehnika kā BFS jeb bite finesse system. Vienkāršiem vārdiem, tas būtu izmantot multu un attiecīgu spiningu, copei ar viegliem mānekļiem. Japāņi šo tehniku izmanto basu copei ar viegliem wacky mānekļiem, vieglām džiggalvām, teksasas sistēmām. Pat foreles tiek ķertas, attiecīgos apstākļos ar mutlu! Paši BFS tehnikas spiningi arī ir pielāgoti. Pārsvarā šie spiningi ir ar salīdzinoši mīkstāku blanku, mazākiem gredzeniem. Šīs abas lietas dod pēc iespējas tālāku metienu. Tāpat ir multi BFS tehnikai. Lielākoties viņus apzīmē ar vienu vārdu finesse. Tieši no Daiwa man pašam ir Daiwa T3 Air mults. Spole ir ļoti viegla, salīdzinoši maza, tai pat laikā drag joprojām ir 5 kg. Tīri no praktiskās puses, mūsu apstākļos es neredzu iemeslu, kāpēc pie vieglajām tehnikām vajadzētu lietot multu. Idejiski šeit es redzu labai bezinercenei lielākas priekšrocības. Japāņi BFS izmanto pamatā basu ķeršanai. Basi kā zināms ir spēcīgas zivis, viņus
Daiwa Steez LTD.SV 103HL-TN. Steez multa limitētā versija, izstrādāts kopā
ar leģendāro Toshinari Namiki - O.S.P vobleru izstrādātāju
nevar salīdzināt ar mūsu asari. Basu ķeršanai ir skaidrs kāpēc izmanto multu, un šo zivju dzīvošanas areāls bieži prasa vieglus mānekļus. Līdz ar ko es gribu teikt ka mūsu vajadzības un izpratne par finesse tehniku atšķiras no japāņu. Mūsu visa vieglā mikrodžigošana ir attiecināma uz rock fishing. Kā jau minēju, līdz ar šo secinājumu es īsti neuzskatu ka mults ir produktīvs vai labāk sacīt attaisnots svariem zem 10 gramiem. Šī ir robeža pie kuras es esmu novilcis līniju, un zem kuras es multus neizmantoju. Vieglajām mailēm 80-90 mm robežās, vieglajam džigam ap 10-12 gramu robežās plus māneklis - T3 Air tiek darbināts un viss ir kārtībā. Bet mazajiem svariem, es palieku pie rockfish spininga un kvalitatīvas bezinercenes.
   Pēc šī visa garā lasāmgabala, ceru ka būšu ieskicējis kaut kādas noderīgas nianses. Kā jau minēju man ir prieks, ka interese par multiem rodas, un viņa pastiprinās. Jebkuru jautājumu gadījumā, droši kontaktējieties ar mani, atstājiet komentārus zem raksta.

otrdiena, 2015. gada 8. decembris

Kad Daugavā plosās vējš...

Skaidrs ka pat vētra un lieli viļņi neapturēs spiningotājus doties zandartu medībās. Tā arī mēs nolēmām par spīti prognozēm iepriekšējās brīvdienās doties Daugavā. Jāsaka ka piektdienas vakars lika tomēr nedaudz piebremzēt un sestdien neizgājām upē. Faktiski tas nebija īsti pareizi, jo tieši sestdienas rīta puse bija salīdzinoši mierīga, kad mēs droši varējām ķert zandartu. Bet nu neko, svētdien no rīta tomēr dodamies iekšā. Vējš ir spēcīgs, viļņi arī. Iesākumā nolemjam doties uz Vecmīlgrāvi, Sarkandaugavu un kuģu dokiem. Jāsaka ka vēja virziens un pats kanāls kā tāds, veidoja sava veida turbīnu - kanālā nostāties ar kuteri bija praktiski neiespējami, turklāt eholote diez ko labu skatu nerādīja. Dažās vietās bija balto zivju koncentrācija, citur kādi zandarti parādījās. Par cik copēt praktiski nav iespējams, nolemjam braukt atpakaļ uz centru. Centrā tomēr nedaudz mierīgāk. Motorguide motors tomēr nevar noturēt mūs. Jāsaka ka arī vecais labais enkurs mūs netur. Zandartu lokalizējām, bet dēļ vēja un nostāšanās problēmām nedabūjām īsti viņu paķert. Jāsaka ka lai arī spiningu jutība ir līmenī, šādos laik apstākļos bieži palaidām garām copes. Vienkārši dēļ šūpošanās nespēj piefiksēt īsto brīdi. Nolemjam pārcelties uz citu vietu. Pie Dienvidu tilta. Šeit nu jau pavisam mierīgi, var strādāt. Lokalizējam pāris balto zivju barus, visticamāk asaru baru, nu un arī zandartu. Šeit tad arī noslēdzam copi. 
   Inventāra ziņā šoreiz trenējām nu jau par tādu trendu palikušu lietu kā dropšots ar multiplikatoru. Jāsaka ka noteikti perspektīva lieta, bet par cik izvēlējos neīsto kātu, līdz galam bija grūti izbaudīt šo tehniku. Biju izvēlējies Deps Strugglearts FxxK 86, 8'6'' garu spiningu, ar augšējo testu līdz uncei, bet ar labu jaudas rezervi. Vienīgais mīnuss - spinings ir pārāk garš. Šobrīd meklēju sev kastinga kātu garuma robežās līdz 7'3'' vai 7'6''. Multu izmantoju Daiwa T3 SV, kuram virsū tinu Seaguar InvizX 15lb fluorokarbonu. Jāsaka ka pavadas garums bija garš - 1.5 m no svina līdz māneklim. Pašu mānekļi šoreiz strādāja O.S.P Dolive Stick SPECII, Lunker City Fin-S Fish 4'' izmērā, nu un mana mīļā Salmo dropa gumija, kurai nosaukumu nemaz nezinu.
   Pagaidām prognozes izskatās tīri normālas, līdz ar ko domāju ka turpināsim dropot zandartu. Šodien braucot no darba mājās jau atkal redzēju pulka copmaņus centrā - tātad zandarts pēc vētras ir palicis tur pat :)

P. S. par videomateriālu jāatvainojas, jo tehnisku iemeslu dēļ liela daļa neierakstījās atmiņas kartē... Viss ko varēju saglābt ir zemāk redzams...


trešdiena, 2015. gada 25. novembris

Pats nelabais...

Arī spiningošanas inventārs noveco, tas ir fakts, un bieži vien ražotāji pat pēc pāris gadu ražošanas, izlemj par viena vai otra inventāra atjaunošanu vai sērijas izbeigšanu. Šajā postā gribēju apskatīties divus ļoti interesantu un lieliskus tviča spiningus - vienu no vecās paaudzes, otru no jaunās. Abi spiningi ne tuvu nav budžeta klases - runa būs par Megabass Evoluzion Destroyer Diablo F5.1/2-68Xti un šī paša spininga atjaunoto versiju Evoluzion Destroyer Super Diablo II F5.1/2-70ti. Nosaukums garš, bet zem sevis slēpj lieliskus spiningus. Kā jau ierasts šie abi ir kastinga spiningi, domāti izmantošanai ar multiem, kā arī abi divi ir viendaļīgie. Šeit nav nekāds pārsteigums, jo kā zināms japāņi un jeņķi ir izteikti viendaļīgo spiningu piekritēji, kur var redzēt diezgan lielu jēgu. Izskriešu cauri katram modelim, pēc tam nedaudz par atšķirībām. Diablo vecs, bet labs. Par to nav nekādu šaubu. Jau kad spiningu sērija tika prezentēta un nonāca tirdzniecībā, abās copes lielvalstīs bija gana liels pieprasījums. Par spīti tam, ka Megabass inventārs maksā salīdzinoši daudz. Es šo spiningu ieguvu salīdzinoši nesen, un tad ar lieliem pūliņiem meklējot dažādos japāņu interneta veikalos un izsoļu vietnēs. Spinings ir 6'8'' jeb 203 cm garš, viendaļīgs. Pati blanka ir veidota no multiplex grafīta, kurš ražošanas procesā ir pārklāts ar transgenic titāna šķiedrām. Šādā veidā blanka ir sanākusi viegla, ļoti izturīga, tai pat laikā ar lielisku jutību un tādu sava veida atsperīgumu, kas tvičā ir ļoti labs. Turklāt šķiedras ļoti labi var redzēt uz blankas. Spinings ir heavy jeb smagās klases bet ar medium fast spici. Kārtējais pluss tvičam.  Furnitūra - gredzeni ir izmantoti Fuji ar titāna rāmjiem 8 gabali + vēl spices tulpīte. Diablo ir
Raksturlielumi
pilnais rokutris no melna EVA materiāla. Spoles turētājs ir no kāda kompozītmateriāla, jo viņam ir savdabīga nokrāsa. Bet viņš ir ērts, mults sēž ļoti labi un nav izjūtams diskomforts ilgi tvičojot. Norādītais tests ir 1/4 - 1oz jeb 7-28 grami. Auklas rādītāji 12 - 25 lb, bet nedrīkstam aizmirst ka šajā gadījumā tā ir domāta fluorokarbona aukla. Tiktāl par pašu specifikāciju. Kad meklēju sev kastinga kātu tvičam bija salīdzinoši daudz varianti. Jāpiebilst ka Japānā ir no kā izvēlēties. Biju noskaņojies gan uz kādu spiningu no Daiwa Steez vai Evergreen Heracles sērijām, bet Megabass man bija nedaudz ārpus redzes loka. Toties sīkāk meklējot informāciju par šiem spiningiem, kas jāpiebilst ir salīdzinoši neiespējami, jo lielākoties viss ir rakstīts hieroglifos, līdz ar to ne viss ir saprotams, uzdūros uz Diablo testu, kas veikts Amerikā. Šajā testā spinings tika sīki un smalki aprakstīts, ar visiem grafikiem līdz ar ko varēja rasties iespaids. Vismaz teorētisks. Ņemot vērā ka aprakstītais mani apmierināja, drīz arī Diablo bija klāt. Jāsaka ka pirmo reizi paņemot rokās šo kātu līdz galam nebija gandarījums. Toties pirmā izmēģinājuma cope man salika visu pa plauktiņiem, un kopš tā brīža esmu totāls Diablo piekritējs. Spinings ir pietiekami jaudīgs, tai pat laikā amortizējošs, kas ļauj izspēlēt voblerus, nevis viņus izraustīt. Pielietojot multu ar fluorokarbonu voblerim tiek dota lieliska spēle, brīvkustība. Tai pat laikā var just visus mazos piesitienus - kāts ir elektrizējošs. Runājot par testa
Kā redzams Super Diablo II ir jau daudz vairāk vizuāli izsmalcināts.
diapazonu. Par to biju pārsteigts, ņemot vērā to ka šādiem heavy kātiem salīdzinoši bieži apakšējais testa diapazons īsti nestrādā. Diablo nav tas gadījums. Testējot ir skaidrs, ka 7 gramu voblerus īsti līdz galam nevar izstrādāt, toties 9 gramus - ļoti labi met un iztvičo. Augšējais tests 28 grami, noteikti nav attiecināms uz dīpiem ar masīvu ķermeni. Principā visi big minnow tiek izstrādāti lieliski, bet tas pats Deps Balisong - savā ziņā tā ir robeža. Otrs kandidāts - Megabass OneTen Magnum 130. Spinings izstrādā viņu, bet ir jūtams ka uz galējās robežas. Viens no iemesliem kāpēc man šis spinings patīk, ir tas ka principā uz copi ar vobleriem varu braukt ar diviem spiningiem - Diablo un light klases spiningu pavisam mazajiem vobleriem. Līdz ar to iztrūkst vajadzība pēc vēl viena spininga testa diapazonā līdz 17 gramiem, 100-120 mm mailēm. Uz šo brīdi šis Megabass viennozīmīgi ir mana tviča spiningu pirmrindnieks, līdzās vēl pāris visai interesantiem modeļiem.
   Tagad nedaudz par Diablo jauno versiju. Super Diablo II tika izstrādāts salīdzinoši pēc ilga laika. Šiem spiningiem ir savādākas blankas. Tīri konstruktīvi arī Super Diablo ir izmantotas titāna
Diablo ir daudz masīvāks rokturis.
šķiedras, savienojumā ar augstas modularitātes grafītu. Šis viss saucas ITO C40 Hybrid Titanium Graphite. Šī ir Megabass patentēta tehnoloģija, kas šobrīd tiek izmantota arī citiem augstā gala Megabass spiningiem. Mans spinings ir 7 pēdas garš, jeb 213 cm. Arī šis ir heavy klases spinings ar medium fast spici. Testa diapazons identisks - 7 - 28 grami. Dizaina ziņā spinings atšķiras no Diablo. Šim ir atvieglotais divdaļīgais rokturis, parādās jauna augšējā spoles pievilkšanas vītne, stilizēta un metāliska. Pati blanka ir ieturēta pelēki melnos toņos. Arī šeit tiek izmantoti Fuji titāna gredzeni. Auklas testu ziņā šim gan ir norādīts 8 - 22 lb. Tīri pēc sajūtām uzreiz var teikt ka abas paaudzes spiningi atšķiras. Un tas nav dēļ 10 cm garākas blankas. Super Diablo ir daudz asāks spinings, vairāk līdzinās klasiskam basu spiningam. Lai arī apakšējais tests ir 7 grami, ar šo spiningu var labi strādāt sākot no kādiem 12 gramiem. Toties ja skatāmies uz augšējo testu, tad ar Balisong vai OneTen Magnum šis Megabass tiek mierīgi galā. Secinājums vienkāršs - šis spinings vairāk ir tendēts uz smago galu, augšējo testu. Viņam nedaudz pazūd universalitātes. Ja tiek meklēts spinings konkrēti big minnow mailēm no 130 mm, tad viennozīmīgi šis ir lielisks, jutīgs spinings. Ja tomēr iezogas
Super Diablo II spoles turētāja augšējā vītne ir gana krāšņa. Turklāt
šim elementam ir pat savs nosaukums - ITO Crawgrasp. Veidots no metāla,
ar metāla gredzenu droši fiksē spoli. Jāpiemin ka arī šis elements ir
patentēs.
doma par testa diapazona izmantošanu pilnā mērā, laikam tomēr tad vajadzētu skatīties uz veco Diablo. Toties šis ir ļoti pateicīgs dažādām tehnikām, kas pie mums ne visai ir izplatītas, bet visai noderīgas - flippings, skippings, pitčings.
   Nobeigumā abi spiningi, protams, ir lieliski. Salīdzinot ar lielu daļu spiningu kuri tiek tirgoti un pasniegti kā tvičam domāti, šie abi Diablo vēl ilgu laiku turēsies mānā TOP augšgalā. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka šie ir katra samaksātā centa vērti. Maza piezīme būtu, ka zinu ka šobrīd copmaņi aktīvi pērk gan multus, gan meklē sev kastinga kātus. Daudzi izvēlas skatīties arī aizjūras zemju virzienā un izvēlēties gana eksotiskus modeļus. Turklāt bieži vien nepainteresējoties kam šis spinings ir domāts. Zinu ka pat šobrīd internetā mums saprotamā valodā, ir gaužām maz informācijas par vienu vai otru modeli, līdz ar ko tomēr ieteiktu stipri pārdomāt pirkumu un censties ievākt maksimāli daudz informāciju, lai nesanāk liela vilšanās pirmajā copē.
Veiksmi inventāra džungļos un ne asakas! :)

Spiningam ir arī krāšņs, samtains ietvars.

pirmdiena, 2015. gada 16. novembris

Nakts zandarts

Šoreiz nolēmām doties zandartu copē tieši pa tumsu, naktī. izbraucām no Laivu centra pēc 15:00 un devāmies iekarot Daugavu. Pēc iepriekšējo dienu nejaukā laika, sestdienas pievakare bija ļoti jauki, bet nu jau konkrēti var just ziemas vēsumu. Principā programma kā parasti - zandarts un dropšota, vai džiga. Sākām ar jau pārbaudītām točkām, pēc eholotes spriežot varēja secināt ka zandarts joprojām ir, un samērā daudz. Tiesa daudzās vietās vairs nebija izteiktie zandartu bari. Pie Volleriem gan bija milzum daudz zivju, principā skati, kā centrā mēnesi atpakaļ. Tiesa pati zandartu aktivitāte ļoti vāja, negribīga. Pamatā dropam strādāja ļoti lēna animācija, lēna mānekļa šūpošana. Pozitīvi visā stāstā ir tas, ka parādās ar vien lielāki eksemplāri. Jo vilkt kaudzēm zandartu nav īpaši liels kaifs, ja vidējais izmērs ir ap 35-40 cm. Šoreiz cope mazlietiņ ievilkās līdz par 4:00 rītā :) Gala rezultāti diezgan skaudri - man pieci zandarti, kolēģim divi, otram kolēģim viens, trešam - tikai cope. Bet arī šie ir rezultāti. Priekš sevis šis brauciens man kalpoja dropa kāta testam - beidzot iegādājos meklēto kalmāru jeb eging kātu - Varivas Violente VLE-77. Spiningam ir salīdzinoši cieta, jaudīga blanka, tai pat laikā informatīva. Tests ir līdz 30 gramiem, bet arī 35 gramus viņš ir spējīgs mest un izstrādāt. Ļoti labi piecērt un notur zivi, arī pats izvilkšanas process ir stingrs, bet vājuma pazīmēm, bet izbaudīt arī viņu var. Īsāk sakot tieši tas kas man bija vajadzīgs priekš dropa :) Mānekļu ziņā šoreiz ļoti labi nostrādāja tie mānekļi, kas bija klusējuši iepriekšējās reizes - O.S.P Dolive Stick SPEC 2, nezināma nosaukuma Salmo dropa gumija, kā arī vecais laibais S-shad Natural Pro Blue krāsā. Pašas dropa sistēmas ziņā, novēroju ka zandartam vairāk patika, kad māneklis bija stipri zemāk, respektīvi tuvāk svinam. Vēl jāpiebilst ka straume bija gana jaudīga - vietām prasījās 40 gramu svins, bet caurmērā tiku cauri ar 30 gramiem.
   Pozitīvi bija tas, ka šoreiz, beidzot pa visām reizēm, mūsu laivu pārbaudīja policija. Ņemot vērā ka šobrīd gana bieži peldam Daugavā, šī bija viena no retajām reizēm kad notika pārbaude. Turklāt jāsaka ka pamanījāmies pat divas reizes tikt pārbaudītiem :)
Vizuālais ieskats - video :)

ceturtdiena, 2015. gada 5. novembris

DeSošana Daugavā turpinās

Aizkavējusies atskaite par kārtējo izbraucienu zandartu medībās. Principā nekas īpašs nenotika, zandarts joprojām ir lielā skaitā Daugavā, tiesa palicis nedaudz kūtrāks, un tomēr ir jāmeklē. Bet pie lomiem var tikt, kā arī vienkārši lieliski pavadīt laiku copē! Šajā reizē bijām izvēlējušies maratonu no 7 rītā līdz par 22 vakarā. Tāds normāls copes izbrauciens :) Mērķis bija izjust zandarta copi gan rīta krēslā, pa dienu un sagaidīt vakara uznācienu. Savus secinājumus izdarījām, un tieši tajā dienā zandarts bija ļoti aktīvs vakarā. Pa dienas vidu varēja pietiekami labi tikt pie loma, bet tomēr vakara krēsla un tumsa dara savu. Mānekļu ziņā arī savas atziņas. Uz krēslu, vakara copi, zandarts sāka reaģēt uz ļoti daudz dažādiem mānekļiem. Sākās arī eksperimenti ar krāsām, rozā noteikti nav vienīgā, kas strādā. Jāpiezīmē rīta pusē pūta spēcīgs vējš, un Daugavas straume arī sevi lika manīt - 30 gramu dropa svins bija minimums. Kā mums gāja - zemāk video, saīsināta versija :)


svētdiena, 2015. gada 25. oktobris

Ķeram zandartu!

To, ka sācies zandartu bums Daugavā, viegli varēja pateikt pēc laivu lielā skaita, kas spietoja pašā Rīgas centrā, Vanšu tilta rajonā. Katru rītu braucot uz darbu, nevarēju vien nociesties, iebraukt upē un tikt pie zandartiem. Dažādu iemeslu dēļ ātrāk par sestdienas rītu nesanāca tikt upē. Jāsaka ka kā jau pie brīvdienas laivas bija kā biezs - pie Vanšu tilta saskaitījām vairāk kā 30 laivas, kuras visas lielākoties pulcējās ap vienu krastu. Pat lielajā Daugavā bieži vien likās, ka vietas ir par maz. Bieži varēja dzirdēt aiz muguras krītošu svinu :) Zandarts centrā sanācis daudz, ļoti daudz. Jāsaka arī ka baltās zivis milzīgiem bariem spieto Daugavā. Tiesa pēc visas nedēļas aktīvas presēšanas zandarts nu jau sāk lēnām atkāpties no tilta puses, bet vienalga nedaudz pabraukājot un veiksmīgi nostājoties cope brīžam bija kā no ložmetēja. Jāsaka godīgi ka šādos kvantumos zandartu sen nebiju vilcis. Par cik laivā bijām trīs cilvēki, īsti pat nevaru pateikt cik daudz zivis noķērām. Skaidrs ir tas, ka četri stipri virs mēri aizbrauca mājās, uz gardu karpačio. Bet vakara pusē vēl tika pievarēti trīs skaisti kaulainie. Interesanti ka mums salīdzinoši maz trāpījās mazie zandarti. Vairāk bija tādi 40-44 cm garumā - knapmēri. Laikam jau par pašu copes tehniku nav lielu pārsteigumu - dropšots. Es izmantoju 20 gramu svinu, 0.31 mm fluorokarbonu un 2/0 dropa āķi. Gumiju ziņā principā strādāja tikai sezonas hīts rozā krāsa. Izmantoju Keitech Shad Impact 5''. Švakāk strādāja zili baltās gumijas un tīri baltās. Diezgan labi sevi parādīja tas pats Shad Impact sarkani baltā krāsā. Tāpat strādāja Wonder Baits Honey Curly 8.5'' milzu tvisteris. To pat salīdzinoši mazi zandarti iemanījās līdz pat āķim ierīt. Izmantojot mazākas gumijas 4'' bieži varēja novērot to ka zivs noraujas. Lai arī tiek veikts piecirties, bet laikam zandarts pietiekami stipri nesit šai gumijai. Rīta pusē izteikti zandartam patika mierīgas kustības. Toties vēlā pēcpusdienā izteikti copes bija uz agresīvu animāciju.  Tāpat jāsaka ka zandarts ir pacēlies uz nedaudz seklākām vietām. Nu jau 8-9 metros zivs atradās.
Nolēmām pārbaudīt vēl arī citas vietas. Pirmā pietura bija Voleros. Arī tur pēc eholotes varēja sazīmēt milzīgus balto zivju barus. Bet zandarts nebija sevišķi atsaucīgs. Turpinot braucām uz kuģu dokiem. Šeit varēja novērot zandartu, bet stipri lielākā dziļumā 12 metros. Arī baltās zivis bija daudz, bet zandarts negribīgs. Turklāt izmērs stipri nekāds. Vēl pārbaudījām dažas vietas Daugavā, bet lielākoties tur pat eholote neuzrādīja nevienu zivi uz kantēm. Līdz ar ko pēcpusdienas cēlienu noslēdzām turpat centrā pie tilta.

Kolēģim uz paštaisītas mandulas, pirmais zandarts, neviltots prieks!
Rozā krāsa bija topā
 


pirmdiena, 2015. gada 19. oktobris

Deps bez bremzēm

Baigi man te panesušies posti par multiem, neko darīt :) Gribēju vēl iepostēt pavisam īsu apskatu par vienu ļoti interesantu multa modeli. Spole ir domāta Japānas tirgum. Saucās Deps DR-100ZXL. Pirmkārt šis ir Daiwa ražojuma mults. Ne Deps ne Megabass neražo savus multus. Tie ir Daiwa modeļi, kas ir uzlaboti tehniski, vai tieši otrādi - nedaudz kaut kas ir noņemts nost. Šiem multiem tiek mainīts ārējais izskats lai tas saskanētu ar konkrētā zīmola filozofiju. Un pašās beigās - pie aprakstiem un uz iepakojuma tiek minēts ka šis ir kopdarbs. Tas nebūtu tas svarīgākais. Bet šajā gadījumā konkrētai spolei ir viena ļoti interesanta iezīme - bremze, kas saucas non slip drag. Principā šim multam, nav mums ierastās spēka bremzes. Kā redzams attēlos pie roktura nav labi zināmās zvaigznes. Principā šādu risinājumu redzēju pirmo reizi. Tagad būtiskais jautājums vai tas ir labi vai nē. Ja parokas internetā un palasa ko raksta japāņi, kam šis mults ir domāts tad viss paliek skaidrs. Pamata izmantošanas sfēra ir lieli un smagi swimbaiti. Respektīvi mānekļi, kurus lieto kopā ar salīdzinoši gariem kastinga kātiem. Turklāt šie kāti ir ar regular fast akciju, jeb salīdzinoši mīksti. Pieņemot ka multam nav bremzes, pie lielākas zivs copes visa slodze un nokausēšana paliek tieši uz spininga un auklas. Līdz ar ko pat uz multa iepakojuma pie PE pītās auklas ir norādīti jauki cipari - PE 5 un 6. Mūsu platuma grādos noteikti šo spoli varētu lietot ar mazajiem džerkiem. Tiesa atkal ir jautājums par pašu spini. Vēlreiz var pārliecināties cik tomēr ir no svara ievākt informāciju par lietu ko pērk, it sevišķi no Japānas. Ja šo multu izmantotu īsiem tviča spiningiem, es domāju ka rezultāts varētu būt bēdīgs. Pat Deps oficiālajā WEB lapā ir atruna, ka šo
multu jāizmanto uzmanīgi pretējā gadījumā var rasties spininga bojājumi. Varu iedomāties kas notiek kad uz īsa kāta paņem kāda 2-3 kg līdaka un pie izvadīšanas viņa spītīgi peld zem laivas. Bremzes tad nav kas amortizētu! Katrā gadījumā neskaitot šo specifiku, šis ir vecais labais Daiwa Zillion mults, ar visām no tā izrietošām sekām. Laba magnētiskā bremze, dziļa auklas kasete. Šo multu dabūju burtiski uz pāris stundām pamēģināt, un man viņš likās interesants. It īpaši savienojumā ar pareizo spiningu. Šobrīd, ja nemaldos, viņš ir atradis savu jauno īpašnieku. Lai labi lietojas!


Shimano multi

Nav nekāds lielais noslēpums, ka spoļu ziņā izvēlos tikai un vienīgi Daiwa zīmola modeļus. Gadu gaitā esmu atzinis Daiwa par vislābāko tieši priekš sevis. Bet vienmēr ir interesanti pamēģināt citu ražotāju izstrādājumus. Šoreiz es ar to domāju Shimano, turklāt precīzāk tieši Shimano multus. Uzreiz gribu bilst ka šeit nebūs runa no sērija - Diwa vs. Shimano. Vienkārši vienā jaukā, saulainā dienā satikāmies ar čomu, kuram ir pietiekoši daudz Shimano multi, un ietestējām viens otra inventāru. Jāsaka bija interesanti salīdzināt šīs spoles ar man rīcībā esošām. Tagad nedaudz par pašiem modeļiem.
   Pirmais modelis ir Exsence DC mults. Jāsaka ka čomam viņi ļoti patīk tāpēc šādas jau ir iegādātas veselas trīs gabalas. Lielākā fīča šīm spolēm ir Shimano digitālā sistēma jeb DC. Idejiski viņa ir līdziga Daiwa 3D Magforce, bet Daiwa gadījumā bremze tiek regulēta ar fiziskiem magnētiem, bet DC gadījumā, spoles korpusā ir iebūvēts digitāls čips, kas attiecīgi kontrolē magnētus, kā arī
Exsence visā savā godībā
automātiski uzlādējas, lai metiena brīdī dotu maksimālu impulsu auklas kasetei. Šādā veidā metiena attālums mānekļiem ir ļoti labs. Plus vēl tas ka DC ir jau ieprogrammēti vairāki režīmi, kas stipri vien atvieglo dzīvi, kā iesācējam, tā arī jau zinošam copmanim. Labajos sānos atrodas pārslēdzējs, kuram tad ir attiecīgi režīmi. No 1 līdz 4 ir standarta bremzes režīmi, idejiski paredzēti PE auklām, par cik šo modeli japāņi izmanto sea bass ķeršanai. Skaidrs ka 1 ir vājāka bremze, 4 stiprāka. Bet tāpat būs jāstrādā ar īkšķi, kad māneklis skars ūdens virsmu. Tālāk redzam burtu kombinācijas. Pirmā ir F - režīms fluorokarbona auklai. Pamatā šis režīms izslēdz iespējamību, ka fluorokarbons, būdama salīdzinoši cieta aukla, metiena brīdī pati tinās nost no auklas kasetes, līdz ar ko veidojot bārdas un auklas nobrukumus. Tie kas lieto multu ar fluorokarbonu noteikti sapratīs par ko ir runa. Šajā režīmā pašā
DC iestatījumi
metiena sākumā bremze tiek nospriegota gandrīz maksimāli, izvairoties no šī auklas tīšanās momenta, un pēc tam pakāpeniski atlaista tālākam lidojumam. Jebkurā gadījumā testējot mānekļus, smagākiem par gramiem 12-14 šis režīms labi strādāja. Vieglākiem gan nē. Nākamais režīms BB - big bait mode. Režīms tiešām lielām, smagām ēsmām. Idejiski šis režīms vairāk bremzi nospriego kad māneklis jau ir izmests un atrodas gaisā. Lasot pašu Shimano paskaidrojumus, viņi to skaidro ar sānu vēju ietekmi, un šādā veidā māneklis tiek stabilizēts. Testējot izmantoju šo režīmu ar big minnow, swimbaitiem un lielām gumijām. Jāsaka ka savs ieguvums ir. Māneklis lido ar daudz labāku trajektoriju, izvairoties no metiena noraušanās un tai pat laikā palielinās precizitāte. Pēdējais ir īpaši gudrs SP jeb special PE režīms. Idejiski šis ir visdrošākais režīms pašam copmanim. Tikai ļoti retos gadījumos pēc mānekļa iekrišanas ūdenī, aukla var apmesties. Principā šajā režīmā var aizmirst ar ierasto bremzēšanu ar
Exsence ar tūnētu rokturi
īkšķi. Turklāt āķis slēpjas tajā faktā, ka nav svarīgi vai met 7 gramus vobleri, vai 14 gramīgu. DC sistēma visu izdara pati. Pamatā šis režīms esot bijis domāts jāpāņiem, kas naktī ķer. Par cik ir tumšs un neko neredz, režīms ir labs dēļ drošuma un lietošanas vienkāršības. Testējot šo SP režīmu jāsaka ka mainot mānekļus tiešām neradās nekādas auklas ķeršanās. Pāris reizes kad māneklis iekrita ūdenī auklas kasete apmeta vēl apgriezienu, radot vienu vai divus brīvās auklas gredzenus. Bet to uzreiz var attīt un nav ne miņas no bārdas vai kā tamlīdzīga. Principā lai lieki neiespringtu pietiktu ar šo vienu iestatījumu uz visu dienu. Mainot mānekļus DC sistēma visu izdara pati. Skatoties no Daiwa puses, 3D Magforce faktiski ir atteikusies no standarta bremzes sistēmām un piedāvā trīs iestatījumus - Max Brake, All round un Max cast. Ja tā varētu teikt tad šī sistēma nav tik pilna ar fīčām kā DC, toties piedāvā ļoti vienkāršus iestatījumus. Salīdzinot metienu attālumus, tad ja ņem vērā vienādus mānekļus, auklas un pašu spiningus, neliela atšķirība ir Shimano labā. Tiktālu par pašu DC. Vēl Exsence ir pirmais Shimano mults, kam ir izmantota X-ship tehnoloģija. Domāju ka tas nav nekāds jaunums inercenēm. Jāsaka ka pati gaita tiešām ir ļoti plūdena un harmoniska. Ja nezinātu šī multa cenu domātu ka man rokās ir daudz dārgāks modelis. Jauda šim multam netrūkst - lieliski tiek galā ar smagiem mānekļiem, tā ka ja ir vēlme ņemt Exsence big minnow droši! Cenu ziņā es gribētu teikt ka šis mults ir virs vidējās klases - Japānā maksā apmēram 35`000 līdz 40`000 jenas.
   Nākošais testa objekts bija Shimano pats augstais gals Antares. Mults izskatās ļoti krāšņs. Vicaur hromēta apdare, spīd un laistās. Ar šī spole ir domāta japāņu tirgum, attiecīgi cena un kvalitāte. Uzreiz jāatzīmē, ka ir divi Antares veidi jeb modifikācijas - Antares un Antares DC7LV. Manā rīcībā bija nedaudz "pieticīgākā" Antares pamata versija. Atšķirība ir digitālās sistēmas trūkums, kas
Skaistule Antares
Antares gadījumā ir advancētāka par aprakstīto Exsence DC. Principā spoles iekšpusē atrodas visi labākie Shimano izstrādājumi. X ship sistēma, kuras zobrati ir padarīti vēl mazāki līdz ar sazobe nu jau ir gandrīz perfekta. Lieliski plūdena gaita. Ir izmantoti bremžu diski no speciāla materiāla. Jāsaka ka drag ir diezgan liels, līdz ar ko Antares droši tiks galā ar trofejām. Multam ir interesanta bremžu sistēma. Antares ir centrbēdzes bremze, kuru regulē atverot spoles labo vāciņu. Lai arī izklausās sarežģīti, bet dzīvē procedūra ir gaužām vienkārša - apakšējā daļā ir mēlīte, kuru nospiežot atveras vāciņš un varam ieslēgt vai izslēgt bremzes. Bez šīs operācijas ir pieejams spoles apakšējā daļā mazs ritenītis ar kura palīdzību varam pieregulēt bremzi. Te atkal jāsaka, lai arī izklausās šis viss ļoti sarežģīti dzīvē tā nav. Bremzes regulējas ļoti labi, netiek norauti ne metieni ne lidojuma attālums. Tiesa varbūt ja iesācējs uzreiz nopirks šo mutlu, tad varbūt no sākuma paies ilgāks laiks treniņiem. Mults met ļoti plašu svaru diapazonu. Tika galā gan ar 7 gramu maili gan ar smagajiem swimbaitiem, kas sver 35 gramus. Sīkums, bet man patīk ka ass bremzi
regulējot dzirdi mazos klikšķus, kas identificē cik daudz asi pievelkam. Lēto multu sistēmu ar mehānisku bezskaņas puļķi ne īpaši cienu. Svars spolei ir salīdzinoši mazs. Lasot citu autoru apskatus, saprotu ka Antares vecie modeļi ir svēruši diezgan. Faktiski ja salīdzina ar Daiwa konkurentu, kas arī bija testā Steez LTD.SV TN edition, tad šī spole likās nedaudz pārliecinošāka uz metienu ar smagākiem mānekļiem. Tiesa Steez ir magnētiskās bremzes, ar tālmešanas sistēmu, bet ja būtu jāizvēlas Antares ņemtu tieši smagajiem mānekļiem. Cena nav draudzīga - par standarta Antares būs jāšķiras no 45`000 līdz 55`000 jenām, bet par super advancēto Antares DC7LV - no 65`000 līdz 75`000 jenām!
   Pēdējais mults bija Calcutta 101 izmērs. Šis ir jau apaļais mults, paredzēts krietni lielākām slodzēm, ar ietilpīgāku auklas kaseti. Principā arī šis mults nesver neko daudz, kā viena laba bezinerces sopole. Shimano ir konstruējis Clacutta ar maksimāli iespējami kompaktu korpusu. Uzliekot spoli uz spininga nejūti ka virsū būtu lielais mults. Šis mults nepadodas ātrai bremzes regulēšanai. Principā lai noregulētu bremzi šeit ir jāskrūvē vaļā multa sānu vāks. Bet toties ja šo multu vienreiz noregulē, tad ar lielajiem mānekļiem viņš tiek galā lieliski. Tieši darbam ar lieliem swimbaitiem un mazajiem džerkiem šis tika iepirkts. Cena šai spolei svārstās no 26'000 līdz 35'000 jenu.
   Pēc šī visa secinājums ir viens - Shimano ir lieliski multi. Šis zīmols iet savu ceļu, lai uzražotu ideālu spoli, kas lieliski kalpotu copmanim. Abi divi spoļu grandi Daiwa un Shimano ražo lieliskas spoles. Vienīgais atliek izvēlēties to īsto, kas ir nepieciešama konkrētiem apstākļiem konkrētiem mānekļiem. Un šeit bez eksperimentiem neiztikt!

Vai zinājāt pār šāda verķīša esamību? Mazs klipsis kur ievērt auklas
brīvo galu, lai nākošajā copes reizē, ērti un ātri varētu salikt kopā inventāru
un izvilkt auklu caur spininga gredzeniem.

ceturtdiena, 2015. gada 15. oktobris

Labdarības mači

Nu jau par tradīciju kļuvušie labdarības mači, kārtējo gadu priecē ar pulku copmaņu, kas sanāk kopā, gan dēļ laba laika pavadīšanas, gan arī noteikti balvu fonds ir faktors, bet galvenokārt dēļ cēlā mērķa noziedot naudu bērniem ar kustību traucējumiem. Šogad šie bija rekordmači - 95 dalībnieki, kas ziedoja visai iespaidīgu naudas summu - 1425 EUR. Man personīgi liels prieks. Mači pagāja godam, nostartēju ar lieliskiem kompanjoniem, kas rezultējās ar lielāko maču līdaku manā izpildījumā - 80 cm garu zaļsvārci. Idejiski sākām mačus ar dziļo kanšu taustīšanu Mazajā Baltezerā. Pēc kādas stundas sapratām ka zivs ir pārvietojusies. No iepriekšējās dienas aktivitātes ne miņas. Tiesa laiks bija kardināli mainījies - saule spoži spīdēja, vējš arī nebija nekāds lielais. Pēc tam likām cerības uz līdaku meldros. Zaļsvārces nereaģēja ne uz tviču ne gumijām un karotēm. Turpinot kustēties pa ezeru, nolēmām pievērsties asaru medīšanai. Par cik ieskaitē iet tikai lielākā zivs no visām kategorijām, tad ar skaistu asari arī var uzvarēt. Tiesa gan visās mums zināmajās točkās asaris bija ļoti sīks. Ar tādu diez vai balvās tiksim. Nākošais lēmums bija pārvietoties uz Lielo Baltezeru. Sacīts darīts - skaitītu minūšu jautājums un esam klāt. Nolemjam tomēr spiest uz līdaku, konkrēti man ir sajūta ka zivs atradīsies meldru joslā. Iestatam kutera priekšējo elektromotoru vienmērīgai kustībai gar meldriem un sistemātiski apmētājam meldru malu. Es pamatā strādāju uz gumiju, aprīkotu ar svina naglām. Principā laiva atrodas 1.2 metru dziļumā, metiens tiek viekts pašo meldros - maksimāli 80-90 cm dziļumā. Pēc laika viena līdaka iznāca no meldriem atrādīties un nākošajā metienā pierunāju zaļsvārci nobaudīt Keitech mānekli. Pēc šīs līdakas vēl tikām pie mēra un pāris copītēm. Kopumā jāsaka ka lomi bija salīdzinoši maz un ne sevišķi lieli. Bet kā jau minēju ne jau tikai lomu dēļ braucām uz mačiem.
 Sausais atlikums ir patīkami pavadīts laiks, izdarīts labs darbs, lieliska atmosfēra un priekš manis skaists loms!
 Domāju ka nākošgad šie mači nekur nepazudīs līdz ar ko aicinu visus interesentus piedalīties - ir interesanti un aizraujoši!

Lieliskie kolēģi

otrdiena, 2015. gada 29. septembris

Testa diena

Vakardien notika tas, kam briedām jau kādu laiku. Organizējāmies kopīgam spiningu testam. Jāpiebilst, ka spiningi noteikti nebija parasti - visi bija tīrasiņu Japāņi, daudzi no kuriem ir reti, vai vairs netiek ražoti. Ekskluzīvas mantas, tā teikt. Noteikti varu apgalvot, ka daudzi no viņiem noteikti ir vienā eksemplārā sastopami Latvijā. Tiem, kam ir ļoti svarīgi cipari, uzreiz varu teikt ka katrs no šiem kātiem maksā no 400 EUR uz augšu. Tās ir reālās spininga izmaksas, plus visi transporti un nodokļi. Tad nu likām visus savus spiņus kopā un aiziet! Testa vieta nebija nez kāda dižā - Daugava, turklāt viens līcis. Šoreiz tiešām uzsvaru likām nevis uz zivs vilkšanu, bet tīri uz pašu spiņu testu, lai saprastu kam šis kāts ir vispiemērotākais, kāda ir viņu filozofija. Pie reizes iemēģināju daudzus Shimano multiplikatorus. Par cik esmu zvērināts Daiwa fans, un Daiwa multi man ir ne viens vien, bija interesanti izmēģināt nedaudz savādākus multus. Uzreiz gribu piebilst ka šis posts būs veltīts tikai spiņiem. Par multiem būs atsevišķs posts, kur izklāstīšu daudzas manuprāt būtiskas lietas par šīm spolēm, kuras daudzi copmaņi nezin vai vienkārši neizprot būtību.
   Fishman Beams 7.0L. Tīrasiņu Japānis. Spinings ir domāts multiem, kā visi testētie. Viendaļīgs. Pirmkārt, kas izbrīna ir akcija. Spinings ir ļoti mīksts. Citi to sauktu par tādu ļurīgu. Pati akcija ir kaut
kāds mikslis starp regular fast un fast. Uzreiz varētu likties, ka spinings noteikti nav tviča instruments. Jāpiebilst, ka tests ir līdz 24 gramiem un garums manas mīļās 7 pēdas. Tikko kā uzliekam multu, pieliekam mānekli, šajā gadījumā Tsunekichi Hama Shad, izdarām metienu, un notiek brīnumi. Beams ir super laba akcija tieši vieglo vobleru tvičam! Es teiktu ka šim spiningam akcija ir tieši uz robežas ar regular, kas jau nozīmētu ka spinings ir par daudz mīksts, un nevarētu iekustināt voblerus. Eksperimentu turpinām ar topwoteriem. Zenith Z-claw tiek laists darbā. Beams lieliski amortizē katru rāvienu. Māneklim ir tik brīva kustība, pilnīgi nekas netraucē voblera dabiskajai, ražotnē iedvestai spēlei. Es pat teiktu ka topwoteri ir tieši tas, kam Beams ir domāts. Metiens sanāk ļoti tāls, un precīzs, kas gan ir subjektīvi. Par pašu spininga izpildījumu jautājumu maz. Šis ir viens no retajiem spiningiem, kam ir korķa rokturi. Skaidrs ka japāņi principā pāriet uz EVA rokturiem, bet man vienmēr ir paticis korķis - tomēr dabīgs materiāls. Japāņu izsoļu lapās var atrast arī 7.6L modeli, ar kuru būtu tīrais kaifs strādāt ar topwoteriem.
   Nākamie divi testa objekti ir mani favorīti. Lai arī abi spiņi pēc garumiem un testiem ir vienādi, bet
Super Diablo II
reāli dzīvē ir pilnīgi atšķirīgi. Runa ir par Megabass Evoluzion F5 1/2-68Xti Diablo un šī paša modeļa jauno versiju Evoluzion F5.1/2-70ti Super Diablo II. Diablo ir vecais, vai labāk sakot pirmais modelis šajā sērijā. Šīs spinings ir noņemts jau kādu laiku no ražošanas, bet vēl joprojām pieprasījums saglabājas stipri augsts, līdz ar ko izsoļu lapās, ja kāds arī parādās tad tiek notirgots par gana brangu naudu. Abiem spiņiem ir nelila garumu atšķirība. Testi gan vienādi 1/4 - 1 oz, jeb 7-28 grami. No šiem abiem mans favorīts ir vecais Diablo. Un iemesls ir gaužām vienkāršs. Diablo ir salīdzinoši universālāks par savu jaunāko versiju. Ar Diablo es varu strādāt ar big minnow, tai pat laikā ja ir vajadzība, varu pārslēgties arī uz 100 mm mailēm. Spini testējām ar Deps Balisong, kas ir stipri vien prasīgs pret spiningu, tai pat laikā
Evoluzion F5 Diablo
tvičojām Tsunekichi Hama Minnow 109F, Megabass Anthrax. Es teiktu ka reālais tests viņam ir no 10 gramiem, līdz pašiem 28 gramiem. Nostrādāts spinings ir ar glanci, kā jau Megabass. Spiningam ir titāna gredzeni, ļoti ergonomisks rokturis. Jāpiebilst ka akcija spiningam ir norādīta medium fast, bet jauda - heavy. Manuprāt lielisks savienojums. Super Diablo II ir nedaudz savādāks. Tieši blankas ziņā. Blanka viņam ir veidota ar speciāliem titāna diegiem, kas dod viņam papildus jaudu un izturību. Jāsaka ka jaudas Diablo II pietiek. Turklāt tieši šis spinis ir lielisks mailēm testa robežās 20-28 grami. Ja mēģinām tvičot ko vieglāku - parādās problēma, ar to ka spinis neamortizē, un burtiski izrausta vobleri. Mānekļa dabiskā spēle zūd. Akcija ir norādīta medium fast, bet reāli dzīvē, spinings ir krietni vien niknāks. Tīri big minnow vobleriem lieliska manta. Protams, Diablo II ir jau krietni krāšņāks par savu priekšgājēju, spoles turētājs, un augšējais gredzens ir stipri efektīvāks. Tāpat arī šim ir titāna gredzeni. Aizmirsu pieminēt ka abi spiņi ir viendaļīgie, un salīdzinoši viegli.
   Tagad pavisam ekskluzīvs modelis. Deps Struggle Arts FxxK 86. Šis ir sērijas limitētais izdevums, retums. Spinings ir divdaļīgs, paredzēts multiem. Testa diapazons ir no 3/16 līdz 1 oz. Akcija fast, bet
Deps FxxK 86
jau uz robežas ar extra fast. Paņemot rokās spini uzreiz metās acīs askētiskā melnā krāsa. Tāpat var just, vai drīzāk nejust, spininga svaru. Japāņi šo izmanto kā universālu instrumentu. Teikšu tā ka mūsu ūdeņos redzu viņam divus pielietojumus - pirmkārt tas ir džigs. Džigs no laivas vai krasta. Par cik mults ir tikai pluss džiga tehnikā, un spinings nav no īsajiem, sanāk ļoti tāli metieni. Lieliski Deps var izmantot džigam no krasta, dažādām pavadiņu sistēmām. Kam patīk izmantot garus kātus copei no laivām - droši, lieliska izvēle. Blanka ir ļoti jutīga, ar gana plašu testa diapazonu. Jāsaka ka šis spinings sāk strādāt ar 10 gramiem un 3'' gumiju. Otrs pielietojums - big minnow tvičs vai arī swimbaiti. Ja par pirmo jautājumu nav, vienīgi var mulsināt spininga garums. Šajā apstāklī neredzu neko traucējošu. Lieliski var voblerus iztvičot ceļot spiningu uz augšu. Toties iedomājieties cik tālu var aizmest to pašu Balisong ar šo spini! Swimbaitiem Deps der dēļ savas akcijas. Lieliski šos lielos voblerus var izspēlēt. Jāsaka ka daudzu faktoru dēļ šis noteikti nebūs populārs spinings, un diez vai kāds viņu izvēlētos pasūtīt.
   Nākošais spinings ir tas pats Deps Struggle Arts FxxK 70 The Bodycount. 1.5 daļīgais spinings, jeb dalās viņš uzreiz aiz spoles turētāja. Tests 1/10 - 7/10 oz. Šis ir viens no ideālākajiem tviča
Deps FxxK 70 The Bodycount
instrumentiem, tieši 90 - 120 mm maiļu kategorijā. Lai arī akcija ir norādīta extra fast, reāli spinings ir stipri vien amortizējošs. Super viegls, ideālākais garums - ko vairāk var vēlēties :) Ar viņu var lieliski tvičot Vision OneTen 110, tai pat laikā ar Orbit 80 nav nekādu problēmu. Īstenībā te man pat vairāk nav ko piebilst, jo ir lieki rakstīt par to cik labi spinings ir nostrādāts. Šobrīd fakts kā tāds ka manas tviča vajadzības nosedz Diablo un šis FxxK 70.
   Daiko Burroughs. Testēšanas klāstā bija veseli divi spiningi, atšķirīgos garumos un testos. Principā spinings ir salīdzinoši vecs - 2010. gada ražojums. Kad paņemam spiningu rokā pirmais, ko jūti ir vieglums. Priekš testa un garuma pārsteidzoši viegls spinings. Viens modelis ir BRSC-66MH un BRSC-77MH. Pirmais ir
BRSC-66MH
izteikts tviča spinis. Tests līdz 1 oz, jeb 28 gramiem. Lai arī spinings ir salīdzinoši īss, skaidrs ir ka pārslodzi kāts nemīl. Šo testējām ar Imakatsu Riprizer, Deps Balisong. Standarta big minnow tiek tvičoti ar lielu vieglumu, lai gan it tendence spiningam diezgan asi izraustīt voblerus. Ja neņem vērā vieglo svaru, tad es teiktu ka šis ir klasisks basu spinis. Garākajam Daiko tests ir no 1/2 - 1 oz. Šim jau ir pavisam cita akcija. Idejiski testējot viņu ar ēdamajām gumijām, un smagākām džiggalvām tapa skaidrs ka spinings ir labs džigam, dažādām pavadiņu sistēmām. Interesanti ka šis 7 pēdu un 7 collu spinings ir daļēji salokāms. Aiz roktura, ar ātru kustību pagriežot blanku spinings sabīdās īsāks. Tādā veidā kaut nedaudz ir vieglāk
Daiko pārvadāt. Lieta, kas man nepatika ir garais rokturis. Rokturis stabili ir līdz elkonim, mazāku roku īpašniekiem pat nedaudz pāri. Man šādi rokturi nepatīk, ideāli būtu viņu samazināt.
   Šajā testēšanas reizē vairāk spiningus neņēmām, par cik nevar visu izbaudīt un saprast dažu stundu laikā. Tam vajag stipri vairāk laika, kā arī gana daudz praktiskās copes pieredzes. Skaidrs ir viens ka šie spiningi ir tikpat lieliski cik savdabīgi. Reti kurš copmanis ļausies tādiem eksperimentiem, kā uz aklo pirkt spiningus, nezinot vai tiešām konkrētais modelis derēs vajadzīgai lietai. Bet dažreiz eksperimentu rezultāts ļoti pārsteidz un ir iegūts lielisks copes instruments.


BRSC-77MH savienojuma vieta

svētdiena, 2015. gada 27. septembris

Babīte

Crosswake noilgojies pēc līdakām...
Pēc ilgiem laikiem nolēmām ielaisties Babīte ezerā. Par cik pēdējās nedēļas Babīte ir stipri nokrities ūdens līmenis, ir zināmas problēmas ar lomiem. Kaut gan vietām copmaņi stāsta par tiešām izciliem līdaku iznācieniem. Mūsu gadījumā līmenis bija nedaudz, bet tomēr pacēlies. Vismaz nav vairāk problēmu ar laivas ielaišanu. Laidāmies šoreiz no citas vietas, par cik plānos bija kārtīgi izlūkot pavisam citu ezera daļu, nekā ierasts. Var redzēt ka sākas rudens, arī Babītē zāļu paklāji grimst un paliek ar vien vājāki. Tas noteikti priecē. Sliktā ziņā bija tāda ka līdaka nebija visai labā omā. No rīta puses vēl bija nedaudz apmācies laiks, ar vēju, kas turpinājās visu dienu. Bet mākoņi gan sāka izklīst un saule spīdēja ar vien spožāk. Zivs nebija aktīva. Rīta cēlienā neiznāca pierunāt zaļsvārces. Liels ir mans izbrīns par asaru neesamību. Faktiski bija sajūta ka zivis ir vienkārši pārvākušās no konkrētās ezera daļas. Braukājām, meklējām bet nekā... Idejiski liku lielas cerības uz gumiju, bez atsvara. Mēģinot dažādus izmērus, dažādās vietās nekā. Vobleri arī aizdomīgi klusēja. Turklāt visi, kā mailes, tā SSR vobleri un topwoteri, kuri gan īsti nebija visu laiku darbināmi. Rezultātā tomēr vienu līdaku nokaitinājām. Uz aci varētu būt pāri pa kilogramam. Līdaka uzbruka voblerim gandrīz pie pašas laivas. Laimīgais bija Jackall Magallon. Turklāt ne uz klasiskā stop&go, bet gan uz lēnu un vienmērīgu ietīšanu. Parunājot ar pārējiem reti kurš bija apmierināts ar copi. Vieniem vispār nekas, citiem pāris zemmēri. Uz ezera gan sastapām laivu, kas trijatā bija pievarējuši piecus mērus, vēl bija zemmēri un asari. Tiesa cope esot bijusi no paša agra rīta, uz voblera, kāda to paturēja noslēpumā. Un citā ezera pusē. Es esmu pārliecināts ka pēc pāris nedēļām Babītē atgriežos, lai vēlreiz kārtīgi izaicinātu zaļsvārces, jo šis bija principā sliktākais copes izbrauciens šajā sezonā!

pirmdiena, 2015. gada 21. septembris

Forelēs

Pagājušās brīvdienas veltīju copei foreļupēs. No sākuma bija bažas par ūdenslīmeni, bet parunājot ar vietējiem čomiem, nolēmām ka jābrauc, jo liegums tak ar tūlīt klāt. Šajā sakarā devāmies uz vietu X. Ierodoties sapratām, ka ūdenslīmenis nav slikts, bet vienalga ir zemāks kā vajadzētu. Bet tas nav iemesls sašļukt. Pēc pāris potenciāli labu vietu apstrādes, tapa skaidrs, ka forele nav aktīva, nesekoja nekādi iznācieni, vai cita interese par mānekli. Tāpat redzējām no krasta, bedrēs alatas, precīzāk vienu alatu. Zivs mierīgi stāvēja bedrē, ik pa laikam uzpeldot uz ūdens virmsas. Principā neizrādīja nekādu īpašu atsaucību uz mānekļiem - nekādiem. Vai arī mēs vienkārši nevarējām viņu iekardināt :) Vispār alatas bija stipri aktīvākas, pārvietojās bariem, salīdzinoši vairāk viņas noķērām. Cieņā bija rotiņi un mazie vobleri. Pēc vairākiem kilometriem pārbraucām uz tās upes citu posmu. Tur situācija līdzīga, vēl papildus nostaigāts krasts. Zivs nekāda. Nolemjam netērēt laiku un pārvietoties uz pavisam citu reģionu. Otrā upīte ir ļoti šaura, ar aizaugušiem krastiem, un milzīgu daudzumu koku šķēršļiem. Toties šeit forele bija aktīva, un gandrīz vai katrā bedrītē, kāda sēdēja. Vislabāk man strādāja mazie roti no Panther Martin, Waterland mazie šūpiņi un mans iecienītais Zip Baits Rigge 35F. Tā kā šobrīd piemeklēju sev inventāru nākamā gada foreļčempim, biju šoreiz nolēmis pārbaudīt cik labi ar foreļu copi tiks galā Favorite Solo spinings. Principā tests, garums būtu o.k. tikai viens mīnuss - gredzeni ir par maziem, it sevišķi spices galā. Neilona aukla stipri nobremzējas, un ar viegliem mānekļiem nevar veikt tik precīzu metienu. Fakts kā tāds ka šis spinis man paliek rezervistos. 


piektdiena, 2015. gada 18. septembris

Biwaa mānekļi

Turpinot iedziļināties silikona mānekļu kalnos, tiku testēt pavisam jauna zīmola gumijas. Pats zīmols ir radies 2008. gadā, Francijā. Mūsu platuma grādos par šiem mānekļiem reti kurš bija zinājis, vismaz līdz šim. Biwaa. Zīmols ir izvēlējies zīmīgu nosaukumu, jo kā zināms viens no labākajiem un populārākajiem ezeriem basu ķeršanai Japāna ir ezers Biva. Izpētot šī zīmola modeļu klāstu uzreiz gan var teikt, ka visai maz kas ir priekš basu ķeršanas. Es vairāk saskatīju modeļus, kas ir domāti zandartu, līdaku copei. Pieņemu ka franču tirgum zandartu mānekļi ir aktuāla tēma. Labā ziņa ir tā, ka zīmols attīstās. Mānekļu ražotnes ir izvietotas Ķīnā, bet visi modeļi iet cauri stingrai kvalitātes kontrolei. Pietiks par zīmolu ķeramies klāt mānekļiem. Es sev testam izvēlējos speicāli tādus modeļus, kas vairāk derēs tieši uz zandartu copi, gan džiga gan dropšota tehnikās.
   Divinator-S. Zivtiņas formas māneklis, ar ļoti plānu astes daļu un izteiktu astes papēdi. Pieejams četros izmēros - 2.5, 4, 5 un 6 collu. Šajā sakarā gribu pieminēt ka Biwaa klāstā lielākā daļa mānekļu
Divinator-S
ir pārstāvēti arī visai lielos izmēros. Skaidrs ka šo vajadzību diktē citi tirgi, kur ir pierasts ķert lielas zivis uz lieliem mānekļiem. Es negribu teikt ka mūsu ūdeņos to nevar darīt, vai ka tas nav rezultatīvi. Prakse pierāda pretējo. Tiesa ne visiem japāņu zīmoliem ir tik lielas gumijas. Bet atpakaļ pie Divinator. Lielākā mānekļa priekšrocība, ir tas ka šo modeli var darbināt ar ļoti lēnu animāciju. Materiāls ir samērā mīksts, un plānā astes daļa sāk strādāt pat pie vismazākās kustināšanas. Šajā ziņā domāju ka uzsvars var tikt likts uz ļoti daudz nopresētām vietām, vai reizēs kad plēsoņa ir galīgi neaktīvs.
   Scorpitail šobrīd ir mans favorīts no Biwaa. Sava veida slags. Izgatavots no ļoti mīksta, elastīga materiāla. Māneklis ir impregnēts ar atraktantu, kuram piemīt diezgan dīvaina, bet patīkama smarža. Pēc formas var redzēt ka Scorpitail ir domāts izmantot ar offset āķi. Pieejamie izmēri - 4, 5, 6 un 7 collas. Es gan viņu lietoju divās pozīcijās - dropšotā, kur māneklim lieliski nostrādā mīkstais materiāls, un atvadnoij pavadok - šajā gadījumā dimantveida astes forma, rada ļoti specifiskas svārstības. Ražotājs vispār rekomendē šo mānekli izmantot tviča tehnikā. Pieņemu ka tas arī ir viens no labākajiem pielietojumiem, bet es palieku pie augstāk minētajiem. Šo noteikti varu rekomendēt zandartu medniekiem.
   Venum tail ir klasisks tāprveidīgs māneklis. Šim tārpam ir rievots ķermenis, ar sirpja formas asti. Pieejams ir vairākos izmēros, kas nav mazi - 4, 5 un 6.5 collas. Šis māneklis principā ir tiešs
Scorpitail un Venum tail
tēmējums uz basu ķeršanas tēmu, par cik savā ziņā paredz izmantot viņu vekija tehnikā. Es turpretī drošu Venum lieku uz dropšotu. Pat ar vismazākajām spininga kustībām māneklis izpildās lieliski ūdenī. Nākošā pozīcija kur šis māneklis ir labs, ir atvadnoij pavadok. Pavisam drīz jau būs klāt vēlais rudens un ziemas laiks, kad veiksmīgi varēs no krasta strādāt ar atvadoij, tad es domāju ka Venum atklāsies pilnībā. Kad zivs ir pasīva, ūdens ir auksts, šāda tipa mānekļi man ir lieliski nostrādājuši.
   Pēdējais māneklis ir Divinator. Šī ir sava veida cietā versija augstāk minētajam Divinator-S. Kā raksta paši ražotāji, tad šis ir viņu izdomāts māneklis, turklāt viņš vēl ir pieteikts patentam. Idejiski šis ir no silikona veidots, ar cietu iekšējo daļu un jau ar iestrādātiem āķiem, māneklis. Divinator ir augšpusē vienžuburis, apakšējā daļā trīsžuburis. Aizmugurē āķa vietā, māneklim ir lapiņa, kas brīvi kustās, un papildus pievilina plēsoņu. Līdz ar aizmugurējā āķa neesamību, var spriest ka šis modelis ir domāts zandartu ķeršanai. Pieejams māneklis ir četros izmēros, jeb precīzāk sakot svaros - 9, 22, 35 un 55 grami. Attiecīgi pēc svara proporcionāli mainās izmērs. Vēl interesanti ir tas, ka ražotājs norāda
Divinator
grimšanas ātrumu, katram izmēram. Tiesa tas ir norādīts pēdās, bet piemēram, 14 cm modelim, kas sver 22 gramus, grimšanas ātrums ir 2.6 pēdas sekundē. Pats neesmu to pārbaudījis, bet šī lieta var noderēt. Mūsu ūdeņos māneklis strādā labi. Principā animācija ir klasiskā džiga, turklāt šis māneklis man atgādina man mīļos ratlinus. Problēma šeit gan slēpjas apakšējā trīsžuburī, kura dēļ jau pāris Divinator mānekļus esmu atstājis Daugavā. Bet nu neko, upei arī jāmaksā nodevas :) Šo es noteikti ieteiktu izmēģināt, kā labu džiga mānekli.
   Vairāk neesmu paspējis neko no Biwaa notestēt. Zinu ka ir ieplānoti daudzi jauni mānekļi, līdz ar ko iespējams nākotnē atgriezīšos pie viņu testēšanas. Šobrīd no Biwaa man ir augstākminētie favorīti, kas labi strādā mūsu ūdeņos.
   Pilnu modeļu gammu var atrast ražotāja WEB lapā - www.biwaa.com