Pārdomas par copi

Pārdomas par copi

svētdiena, 2010. gada 26. septembris

"Mazulīši" jeb mazie vobleri

Foreles ķeru jau gadus 15. Tās bija manas pirmās zivis. Citi sāka savas copes gaitas ar maziem asariem un vīķēm, es ar forelēm un alatām. Lielākoties tas bija pateicoties lauku māju ģeogrāfiskajam novietojumam, un protams, foreļupes tuvumam. Šoreiz gribu iztirzāt jautājumu par maziem vobleriem, uz kuriem lieliski ķeras šīs skaistās zivis, un kuri manuprāt, pēdējā laikā ir iekarojuši forelistu sirdis.
Es pat agrāk foreles ķēru ar maziem rotiņiem, cik nu mazus varēja dabūt. Tagad ar šo lietu problēmu nav. Ir gan Mepps 00 un 0 rotiņi, gan Blue Fox un vēl daudz dažādu firmu izstrādājumi. Bet stāsts nav par to. Es biju zvērināts rotiņu piekritējs, līdz nolēmu iegādāties pāris 5 cm voblerus, nu tā intereses pēc pamēģināt kā būs. Un bija labi. Patiesībā sakot tik labi ka tagad esmu pilnībā pārgājis uz vobleriem, rotiņus nepelnīti nolicis malā.
Mazos voblerus nosacīti var iedalīt divās daļās – minnow tipa, un crank tipa. Kas strādā labāk ir grūti pateikt tapēc labāk ir apskatīt konkrētus modeļus, izskatīt to plusus un mīnusus.

Zip Baits Rigge 35F – šis vobleris manā arsenāla ir vislabākais. Vispār es uzskatu ka Rigge ir paši labākie vobleri no visiem, kas šobrīd tiek ražoti. Protams, tas ir subjektīvs viedoklis. Pirmoreizi Rigge manās rokās nonāca 2 gadus atpakaļ. Tad man likās ka tas ir vienkārši dārgs japāņu vobleris bez sevišķām izredzēm Latvijas upēs. Es kļūdījos. Smagi kļūdījos. Jau no pirmās reizes vobleris izrādījās ļoti zivīgs. Tiesa gan no sākuma nevarēju atrast vajadzīgo spēli, bet kad atradu tad aizgāja. Man patīk 3.5 cm garais 2 g smagais, peldošais modelis. Rigge tagad ir daudz variācijas – gan grimstošie, gan suspenderi. Ir arī versijas kas domātas ar dziļām iegrimēm – Deep. Šim voblerim ir ļoti interesanta svara pārneses sistēma, ko Zip Baits ir patentējusi. Iekšā māneklim ir ass uz kuras ir metālisks disks, kas atkarībā no voblera novietojuma pārvietojas pa asi. Līdz ar to šo 2 g smago vobleri var ļoti tālu iemest, protams, ar attiecīgiem rīkiem.


Pontoon21 Crack Jack – ar šīs firmas vobleriem esmu sācis strādāt pavisam nesen. Šos mānekļus ražo speciāli krievijas tirgum, japaņi. Runā, ka šos modeļus izstrādā tas pats cilvēks kas veidojis Rigge. Jāsaka ka ļoti labi mānekļi. Esmu jau ceopējis ar diezgan daudz modeļiem un varu teikt tikai tos labākos vārdus. Visi vobleri ir aprīkoti ar Owner āķiem, kas ir kvalitātīvi, asi. Turklāt krāsojumu izvēle ir liela, un interesanta. Favorīts man ir tieši Crack Jack. Es pārsvarā lietoju 3.8 cm garu un 2.5 g smagu. Šiem vobleriem ir Magnetic Force Balance (MFB) sistēma, kas līdzīgi kā Rigge nodrošina tālu iemetienu., turklāt vobleris vienmēr atradīsies pareizajā darba stāvoklī. Ir pieejami gan peldošie, gan suspenderi. Bet pēc iegrimes iedalās trijās kategorijās: DR dziļi grimstošs, MR vidēja iegrime, SR sekla iegrime. Forelēm parasti izvēlos SR variantu, tāpēc ka parasti makšķerēju upēs kurām dziļums nav liels.


Rapala Mini Fat Rap – ja abus iepriekšējos voblerus varēja attiecināt minnow klasei, tad šī Rapala pieder crank tipam, jeb kā es saucu resnīšiem.  Šis ir peldošais, bet sekli iegrimstošais vobleris. 3 cm un 4 g smags. Spēle viņam ir diezgan agresīva, tapēc arī izvēlējos tādu agresīvu krāsojumu, kas satracinātu foreles. Šo vobleri var lieliski novadīt zem sikstām vai akmeņiem, kur dzīvo foreles. Specifikācijā rakstīts ka šamais iegrimst līdz 1.8 m, bet viņu bez problēmam var novadīt pa seklākām vietām, vienkārši pēc iemetiena jācenšas pēc iespējas ātrāk tīt auklu, tad viņš ies seklāk. Šis nav vienīgais Rapala vobleris ko izmantoju, bet nu tas ir viens no perspektīvākajiem.


Rapala CountDown – es izmantoju divus modeļus CD01 – 2,5 cm un 2,7 g, un CD03 – 3 cm, 4 g. Šie ir grimstošie modeļi, ar diezgan lielu iegrimi. Bet šiem ir lielas priekšrocības, pirmkārt Rapala izmanto tehnoloģiju, kas ļauj vobleri vadīt konkrētā dzīļumā. Šie ir noderīgi kad upē atrod kādu bedri vai atvaru. Lieliski izdodas novadīt vobleri gar pašu atvara apakšu vai ari pa vidējiem slāņiem. Siekstas tāpat šim nav šķērslis. Spēle ir agresīva, tapēc es parasti ietinu auklu ļoti lēni, kā jau crank tipa vobleriem.


Salmo Hornet un Salmo Tiny – polijā ražoti vobleri. No sākuma es nemaz neticēju ka šie varēs pievilināt foreles. Kārtējo reizi kļūdījos, turklāt smagi – tagad man vismaz ir mācība nenovērtēt lietas pēc izskata. Visu vajag pašam pārbaudīt. Hornet izrādijās ļoti iekārojam no foreļu puses. Es izvēlējos H3F modeli, 3,5 cm, 2,2 g smagu. Peldošais variants, kaut gan ir pieejami arī grimstošie. Viena no ļoti svarīgām lietām mazajiem vobleriem ir spēja labi strādāt straumē, respektīvi vobleris straumē nedrīkst mētāties uz sāniem, vai gulēt uz ūdens. Viņam ir jāstrādā tāpat kā mierīgā, stāvošā ūdenī. Esmu saskāries ar vobleriem kam šīs īpašības pietrūkst. Diemžēl. Hornet nav šis gadījums, apbrīnojami labi uzvēdās straumē, līdz ar ko šo mānekli var mest gan kā pret straumi, gan pa straumi.

Tiny – 3 cm, 2 grami, peldošs vobleris. Šo es izvēlējos ar interesantu krāsojumu, kas atgādina vaboli. Voblera forma arī ir tāda apaļīga, līdz ar to es viņu izmantoju kā veiksmīgu vaboles imitāciju. Lai cik dīvaini nebūtu lielākoties uz viņu uzķerās sapali. Laikam jau nu ļoti līdzīgs vabolei. Parasti veicu iemetienu virs atvara, vēlams lai vobleris iekrīt ar plunkšķi ūdenī, tad sekundes 3 pagaidu un sāku ietīt, piekam nevienmērīgi, tas provocē sapalus. Parasti arī tad ir sitiens ar asti.


    Asakura S-Hornet – Hornet vobleris ir izrādījies tik veiksmīgs, ka firma Asakura sākusi ražot savu Hornet versiju. Sagataves tiek pirktas Salmo rūpnīcā, japāna tiek viektas izmaiņas svara balansēšanas sistēmā, mainīts krāsojums, uzlikti Owner āķi, un lūk – Asakura S-Hornet ir gatavs. Šie vobleri arī ir paredzēti galvenokārt krievijas tirgum, bet ir daži entuziasti kas viņus tirgo arī latvijā.  Manā rīcībā ir SR-F modelis, 3,5 cm, 2,4 g. Peldošais, sekli iegrimstošais. Kopumā ir pieejami gan modeļi ar dziļu iegrimi, gan suspenderi, līdz pat 4,2 cm dari. Atšķirībā no Hornet, šiem te ir mainīta bumbiņu sistēma voblera iekšienē. Iemetiena laikā bumbiņas pārvietojas pa voblera ķermeni nodrošinot tālāku iemetienu, labāku spēli. Šis vobleris arī man vairāk ir atnesis sapalus kā foreles. Viņš lieliski uzvedās straumē. Vadīšanu var veikt gan kā vienmērīgu, gan ar rāvieniem. Man gan labāk patīk nedaudz pietvičot ar pašu spininga spicīti.


Yo-Zuri L-Minnow – viens no maniem favorītiem. Pierādījis sevis dažādos apstākļos, dažādās upēs. Gan foreles, gan sapali ir ķērušies uz nebēdu. Agresīva spēle, pat pie vienmērīgas, lēnas auklas ietīšanas. Man ir F198 modelis, 3,3 cm, 3,5 grami snags. Šim ir ļoti izteiksmīgas acis, krāsojums. Iekšā arī ir bumbiņas kas palīdz voblerim ne tikai izteiksmīgi spēlēt, bet arī papildus piesaistīt uzmanību. Foreles ar šo ķeru stāvošās vietas, kur nav izteikta straume. Ne tapēc ka vobleris slikti spēlētu straumē, bet es esmu atkodis ka šādas vietas viņam ir vispiemērotākās. Sapalus vobleris ķer ļoti labi, pie akmeņainām krācēm, lai gan grimstošais vobleris bet uzvedās ļoti paklausīgi. Viennozīmīgi rekomendēju kā iesācējiem, tā jau lietpratējiem. Ļoti daudz japāņu vobleriem tiek ražoti dubultnieki. Tie ir daudz lētāki, bet bieži vien ir nekvalitatīvi un nespēj sniegt to rezultātu ko tīrasiņu japānis. Šīm Yo-zuri arī tāds līdzinieks ir no firmas Strike PRO. Nevaru teikt ka viņš būtu sliktāks, bet tomēr nav tas. Pa kreisi Yo-Zuri, pa labi Strike PRO.

    
ABU Garcia Tormentor – šo vobleri iegādājos pēc viena forelista ieteikuma. Jāsaka nenožēloju. Šis minnow vobleris ir spējīgs foreli satracināt un spiest tai sekot ļoti lielus gabalus. Pašam šāda situācija ir bijusi. 5 cm, 3 grami, peldošais modelis. Tas arī ir vienigais ko var dabūt no 5 cm-gajiem. Lielākoties esmu saskāries ka cilvēki kas pērk Tormentor viņu izmanto līdaku copē, diezgan aizaugušās vietas. Pats neesmu mēģinājis bet droši vien ka viņš tur arī attaisno cerības. Katrā ziņā man gan liekas ka upes ir šī voblera aicinājums. Es parasti spēlēju ar tviča palīdzību – manuprāt labāka, agresīvāka spēle sanāk. Krāsojumu esmu izvēlējies mailes līdzībā, sudrabotie sāni saulē spīd ka prieks.


Pontoon21 Alter Idem 42SP-MR – vēlviens veiksmīgs vobleris no šīs japāņu firmas. 4,2 cm, 3,3 grami, suspend variants ar vidēji dziļu iegrimi. Šis modelis vizuāli ir līdzīgs citam Pontoon21 modelim – Cheerful, bet ar konstruktīvām izmaiņām. Ir savādāka svara sadales sistēma, savādāka mēlīte. Turklāt būtiskākās atšķirības ir krāsojuma izvēlē – tieši šim modelim ir daudzi krāsojumi kādi nav nevienam citam Pontoon21 modelim, turklāt ir modeļi kuriem katra puse ir savā krāsā. Jāizceļ arī hologrāfiskās acis, kas ūdenī izskatās ļit draudīgi. Spēle ir agresīva un iegrime līdz 1 metram, kas ir ļoti laba seklām upes vietām. Attēlā redzamais vobleris ir ar dažādi krāsotām pusēm.

   
Strike PRO – no šīs firmas man ir viens ļoti mīļš modelis, kura nosaukumu jāsaka godīgi, nemaz nezinu. Vobleris ir 3 cm garš, 3 grami smags. Peldošais, vidēji dziļi grimstošais. Šo vobleri mīlu izspēlēt ar ātru auklas ietīšanu, tad voblerim ir agresīvāka spēle, arī iegrime palielinās. Aptuvenā iegrime ir 1,5 m. Minnow formas vobleri, kurus esmu pārīti pazaudējis siekstās, bet vienmēr eju uz veikalu uz nopērku vietā. Ar viņu lieliski apspiningoju kritušus kokus, siekstas, akmeņus. Turklāt abi vobleri man ir agresīva un spilgta krāsojuma, kas tracina foreles. Šie ir lētā gala vobleri, bet savu uzdevumu viņi pilda lieliski.

   
Šajā rakstā esmu aplūkojis tikai mazu daļu no vobleriem ko izmantoju foreļu copē. Šiem modeļi manā skatienā ir pelnījuši lai viņiem pievērstu uzmanību. Nākošajā rakstā centīšos vēl pastāstīt par japāņu brīnumvobleriem, kas tik ļoti iepriecina, mūsu, copmaņu sirdis ar skaistiem foreļu lomiem. Un atcerieties – sargāsim foreles un viņām līdzīgās – laidīsim vaļā šīs skaistās zivis!


pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

LR Čempionāts spiningošanā divcīņa

Piektdiena. No rīta sāku kravāt savus copes loriņus. Šovakar jābrauc uz Latvijas Republikas čempionātu spiningošanā divcīņā, kas notiks Engures ezerā.
Čempionāts sākas sestdien, 6 no rīta, bet reģistrēšanās ir 4.30 ne vēlāk. Tā vismaz ir rakstīts  nolikumā. Laivu bāze „Mazsaliņas”. Rīkotāji Latvijas Makšķerēšanas sporta savienība un Rojas pagasta dome. Startēsim divās ekipāžās, viena Māris un Jānis, otra Aleksandrs un Mārtiņš, respektīvi es. Laivas būs bāzē, to īre pat bija iekļauta dalības maksā, tas priecē. Jācer ka tikai nebūs „Sams” – to laivu veidu derētu noņemt no ekspluatācijas.
Lieku kopā savu copes somu, visas kastes ar vobleriem, paņemu arī kasti ar gumijas zivtiņām, bet nu domāju ka tās es nepielietošu. No kātiem ņemšu SPRO Precision 2.4 m, 5-25, medium fast kātu, tvičam D.A.M Calyber 180 cm 5-14 g, fast, casting kātu, nu un saldajam ēdienam Surf Master ultralight 180 cm, 0-8 g. Domāju ka ar šo arsenālu pietiks. Drīzāk grūtības varētu būt ar vobleriem. Engures ezers ir ļoti sekls – caurmērā 1.5 m, turklāt ir lielas problēmas ar zālēm – ezers tiešām iz saaudzis. Līdz ar to uzsvars jāliek uz virsminiekiem un seklajiem, peldošajiem vobleriem. Loriņus esmu savācis, vēl tik eholots un uz priekšu.
2.30 Saša ir atbraucis man pakaļ, piekrāmējam mašīnu un laižam. Ceļš ir patāls, turklāt vēl ir jāatrod tā laivu bāze. Spriežot pēc kartes un pieredzes viegli tas nebūs. Ir GPS bet nu gan jau kaut kur nošausim garām. Talsu šoseja, brīžam līst lietus, pagaidām viss ir mierīgi. Pēc kāda laik sākas problēmas – esam pašāvuši garām vienam pagriezienam uz Ķūļciemu, un GPS mūs uz šo ciemu ved caur Talsiem, kas ir ļoti liels līkums. Es biju izprintējis no JS Baltija karti ar Ķūļciema apkārtni, tad nu arī pēc tās sākām burtot kur atrodamies. Izrādās bijām par tālu pāris kilometrus nobraukuši. Metām riņķī, un ar nākamo piegājiemu trāpijām pagriezienā. Tikuši līdz maģiskajam ciemam, cerējām uz norādēm – protams, nekā. Pēc maldīšanās, un sazvanišanās ar Māri beidzot atrodam laivu bāze. Bāzē ir tumšs, apgaismojuma nav. Kravājamies ārā, es mēģinu tumsā pārģerbties, ar mocībām sanāk. Pagaidām mašīnas maz, vispār mēs ieradāmies tikai 5 no rīta, labi ka otrais sastāvs mūs piereģistrēja. Dabonam laivu, šoreiz riktīgi laba, liela, plata, ērta. Saliekam kātus un esam gatavi. Uz ezera ir pilnīga nakts, tapēc nesaprotu kapēc 6 ir starts. Vējš arī sevi liek just – domājam dienā pastiprināsies. Pēc windguru.com dienā brāzmas pārsniedz 10 m/s. Nu ko noliktā stunda ir klāt, tātad startējam! Vispār kopumā nesaprotu sacensību organizēšanu. Mačos kuros es esmu bijis, un kurus esmu organizējis, tomēr ir kaut kāds svinīgums. Šīs kā nekā ir republikas nozīmes sacensības (vismaz pēc nosaukuma), bet no svinīguma ne smakas. Piedalījās kādas 7 komandas, uz kādiem 28 cilvēkiem kopā. Bija visi mūsu copes metri  - Simsons, Koha, Rapalas komanda pilnā sastāvā un arī Zveja.
Airējamies iekšā. Jau kanāla galā var just vēju un nojaust ka nebūs viegli. Izvēlamies vietu starp diviem asķu puduriem. Dziļums nekāds - 0.5 m. Mēģinu mazos voblerus, bet saprotam ka jēgas nekādas. Un vējš riktīgi pūš. Parādās jau gaisma, tā ka airējamies tālāk uz vidu, vismaz kaut kādu dziļumu sajust. Noenkurojamies un sākam dresēt vaļā. Eholots rāda 1.5-1.8 m. Mēģinu Storm Thunderstick voblerus. Izskatās labi, spēlē labi, bet lido gan slikti. Šoreiz nenostrādāja. Pēc kāda laika, saša nolemj ķerties pie asariem. Uz vieglā kāta uzliek Pontoon 21 mazo Red Rag crank tipa vobleri. Uz tā pirmā cope un pirmā zivs – maza līdaka. Jāsaka ka voblerim paveicās – līdakai ieķērās pašā lūpā tā ka līdz auklai zobi netika. Uzausa saule, vējš pastiprinās. Tagad bonusā vēl vietām lietus, kas galīgi nav īslaicīgs. Laiva pildās ar ūdeni, lieki piebilst ka somas un pārējie loriņi sāk mirkt. Nedaudz mainām dislokācijas vietu. Nolemju spiest uz agresīvu spēli respektīvi crank vobleriem. Šādā dziļumā izvēlos Daiwa Peanut II mazu cranku. Zilgans ar spīdīgām zvīņām. Pēc pāris metien kaut kas galā  asaris, grami 100 varētu būt. Pirmā ieskaites zivs. Otrajai ekipāžai jau ir pāris zemmēri, un asari. Mainām dislokāciju. Diemžēl laikapstākļu dēļ nevarēšu mēģināt savus walking tipa voblerus. Viļņi pārāk lieli. Nolemju ķerties klāt minnow tipa vobleriem. Strike Pro zaļš ar melnu minnow. Ir cope. Galā maza līdaciņa. Amnestējam mētājam tālāk. Pēc laika vēl viena uz to pašu vobleri. Sašam paņem viens zemmērs uz X-rap 10 cm, asara krāsojumu. Tvičings, bet līdaka riktīgi maza. Man atkal cope, bet pie pašas laivas aiziet. Zemmērs. Kārtējais. Iepaikojam nolemjam irties tālāk. Iemetam uz velci. Vienu brīdi likās ka ir cope bet nospriedu ka vienkārši zāles. Izrādās nekā – maza līdaka galā kura vēl sapina abas makšķeres. Amnesetējam, un sākam domāt kapēc tikai zemmēri ķeras? Pati cope arī ir ļoti švaka, no visām līdakām, tikai vienai bija jūtama cope. Otrajai ekipāžai vēl zemmēri. Lietus sāk līst riktīgi, laiva atkal pildās ar ūdeni. Izmētājām vēl pāris vietas, bet pa tukšo. Diemžēl drīz jābrauc malā tā ka sākam airēties uz krasta pusi, kas nav viegls uzdevums, ņemot vērā viļņus. Pēc kāda laika veiksmīgi nokļūstam kanāla, un pavisam drīz krastā. Sagaida mūs Silvestrs, parunājam, izstāstīja ka Engurē tā gadās ka ķeras zemmēri kā traki, kapēc nezina. Tā laikam mistērija. Nu ko sacensības ir beigušās. Ieskaites zivis no mūsu ekipāžas ir viens asaris 100 g, otrajai ekipāžai 4 asari 930 g kopsvars. Man līdakas kādas 4, pārējiem arī ap 4-ām. Dažam labam veselas piecas līdakas un smuki asari. Bet nu nav lielas – lielākās ap 2,5 kg. Es tomēr nuzskatu to par sacensību līdaku svaru.
Katrā ziņā Engurē es atgriezīšos, gribās lielās piemānīt. Ezers ir ļoti interesants, īpaši mani vilina iespēja izmēģināt virsmas voblerus. Tik būtu vēlams nedaudz labāks laiks.