Rudens copes maratons

      Pirms divām nedēļām saņēmu ziņu, ka mūsu draugi, copmaņi, grib rīkot kārtīgu kopā sanākšanu un rudens copes maratonu uz divām dienām. Nu sacīts darīts! Nolēmām rīkot Mazajā Baltezerā. Ņemot vērā to ka ir oktobra pašas beigas, laiks arī atbilstošs rudens copei, domājām ka zivis redzēsim daudz un dikti. Es pat biju izplānojis vakarā uzcept gardos asarus sviestā. Mans pārinieks tieši pāris dienas atpakaļ bija iegādājies jaunu laivu, dzinēju un visu pārējo aprīkojumu, tā ka šī cope laivai būs pirmā – tā teikt testa brauciens uz pilnu klapi.

     No rīta cēlāmies 7 lai jau kaut kur ap 8 peldētu iekšā. Termosi pildās ar kafiju, tiek smērētas maizes, un likti kopā kāti. Laivas ir nolaistas un varam doties iekšā. Pārinieks šajā ezerā ir pirmo reizi, es gan esmu diezgan daudz vagojis baltiņa ūdeņus, tapēc dodamies velcē uz dziļāko galu, kur bedres ir uz 7 un vairāk metriem. Jāsaka godīgi ka man velcei nav īsti piemērots inventārs, bet ceru ka manējais neliks man vilties. Kāts 2.4 m SPRO Precision, kas sevi ir lieliski pierādījis ar vobleriem un džigu. Spole vecu vecā Salmo Elite Exelence 30, kas man kalpo ne vienu vien gadu, un turklāt ir jaudīgākā no manis pieejamajām spolēm. Auklu izmantoju Power PRO pīto, 20 Lb pietiekami izturīga lai noturētu krokodilu galā, un pavada protams, titāna. Tas īsumā par manu inventāru. Pirmo nolemju peldināt Rapala DT SS 14 vobleri zilā krāsā. Šim te ir pietiekami dziļa iegrime un vobleris ir apveltīts ar lielisku vibrāciju, kas spētu izprovocēt jebkuru gulošu līdaku. Pāriniekam ir GPS, ar topo kartēm līdz ar to diezgan precīzi peldam gar kantes malu, cerībā uz copi. Eholots arī rāda balto zivju koncentrāciju, tā ka plēsoņai kaut kur te jābūt. Pēc kāda brīža man kāts aizdomīgi noliecas. Piecērtu, bet nekā. Kad izvelku vobleri, konstatēju ka laikam esmu azķēris kādu breksi – uz āķa brekša zvīņas. Braucam tālāk zig zag veidā pa bedrēm. Pēc brīža atkal kāts līks. Šoreiz pats esmu vainīgs, jo domāju ka laba zivs ir galā bet izrādās ka vobleris ir aiz kaut kā aizķēries. Rezultātā pazaudēta rapala un mīnuss 10 ls manam kontam. Velcējot laiks paiet diezgan ātri, un mēs jau esam apbraukuši baltiņu, tapēc nolemjam spiningot. Atrodam cerīgu bedri un uz priekšu. Esmu nolēmis džigot. Ar cerībām izprovocēt kādu zaļsvārci vai vēl labāk zandartu. Tiek laistas lietā visu veidu, krāsu un izmēru gumijas zivtiņas. Lielākoties Relax un Mann’s ražojuma. Es nolemju pamēģināt tā saucamo „ēdamo’’ gumiju Gary Yamamoto Hula Grub.

Hula Grub

 

Ļoti interesants māneklis. Aprīkoju šamo ar „čeburašku” un uz priekšu. Pateicoties kāta jutīgajai spicītei var just katru mānekļa kustību ūdenī. Diemžēl šodien tas nedod rezultātus. Nolemjam meklēt līdakas pie niedrēm, zālēs. Lieku lietā mazos tviča voblerus Owner C’ultiva Rippin’ Minnow. Ar vieglām kāta spicītes kustībām vadu vobleri caur zāļu mežu. Bet arī tas nedod vēlamo rezultātu. Nolemjam pārcelties uz Lielo Baltezeru – varbūt ka visas līdakas ir tur? Ar pārinieka jaunā motora jaudu pārbrauciens  ir skaitītas minūtes. No sākuma braucam uz seklo galu, kas atrodas netālu no vecās bāzes un baznīcas. Es izvēlos taktiku ar salīdzinoši maziem vobleriem, tviču. Pārinieks tomēr ar gumijām strādā. Iemēģinu Baltezera ūdeņos savu Pontoon21 Greedy Guts vobleri. Ļoti labs tvičam, kustas pie rāviena nedaudz uz sāniem, imitējot ievainotu zivtiņu, turklāt ir suspending variācijā. Lēnām kustamies gar salu un ezera tālāko galu. Es lieku virsū smago artilēriju – Rapala Minnow Spoon pretzāļu karoti, jo mazajos līcīšos zāles ir lielā daudzumā. Šobrīd arī zāles ezerā pūst, ko var nojaust pēc smakas. Cope bez rezultātiem. Ejam uz velci. Lieku lietā Rapala Clackin’ Rap sarkanā krāsā. Varbūt šis būs ēdams? Diena ir nedaudz nomākusies, no rīta migla, bet nu jau lēnām sāk palikt skaidrāks un kaut kur paspīd arī saulīte. Līdz ar to domāju ka mans voblers būs gana labi redzams, un pēc vibrācijas jau nu noteikti būs jūtams. Tā nu mēs vagojam Baltezeru bet bez panākumiem. Nolemjam braukt atpakaļ uz mazo baltiņu cerot tomēr līdakas dabūt dziļumā. Esmu nolēmis pie kanāla, mazā baltiņa pusē pamēģināt sakārdināt asarus. Lieku kopā savu ultralight kātu – Shimano Catana 3 – 15 g, ar Shimano Technuim 1000 spoli. Velku mazo vobleru kasti un uz priekšu. Grozies kā gribi bet asarus pat nevarēja iekārdināt Zip Baits Rigge. Tomēr šodien laikam zivis nebūs. Un tā arī ir. Līdz kādiem 16 mēs nopeldam un nolemjam šodien mest mieru, sak rīt būs labāk. 

     Vakarā vēl apspriežam necopes cēloņus. Pārējiem arī ir gājis galīgi švaki – no 8 laivām viena līdaka, tā pati knapi mērs. Mazās zivtiņas eholotē parādās ūdens virsējos slāņos, Lielajā baltiņā. Mazajā atkal pie dziļumiem siro lieli brekšu bari. Pa retam var redzēt vienpatņus guļam uz grunts, zālēs. Iespējams ka līdakas. Pārsvarā lielākā daļa no mūsu kompānijas šodien lika savu kārti uz velci. Tāpat darīja arī pārējiem copmaņi baltezerā. Par ko es esmu pārsteigts, ka pat rijīgos asarus neviens nav sakārdinājis. Tā gribējās ceptus apēst, nu nekas rītdien gan jau būs!

Pārinieks ar jauno laivu

 

Ar visu copes burvību pārņemti aizmirstam ka pulksteņi jāpārgriež stundu atpakaļ, līdz ar ko pieceļamies pēc jaunā laika jau 6 no rīta. Nu nekas varēs brokastis ieēst mierīgi. Peldam ezerā, un mēs uzreiz dodamies uz lielo baltiņu, parci kvakardien viena ekipāža atgriezās no turienes ar 3 kg zaļsvārci, kas izvilkta no 4 m dziļuma. Šoreiz es sāku ar gumiju epopeju . lieku virsū lielu smuku sarkanīgu gumiju, utūnētu ar džiggalvu un papildus trīsžuburi. Atrodam kanti uz 4 m un sākam. Pēc neilga laika pāriniekam piesakās pirmā zivs. Stabils mērs, bet nekas iespaidīgs. Paņēma šī Rapala Original Floater vobleri, 18 cm garu, RT krāsojuma. Pēc tā kā līdakai mutē atrodas vobleris var secināt ka paņēma zivs no sāniem, kas liecina par to ka līdaka ir neaktīva un guļ. Par gulēšanu vēl liecina dēles uz galvas. Līdaku paturam un jau pacilātā garastāvoklī turpinam. Starp citu ja ir cope, un zivs ir piecirsta, tad laivā, ar noteikumu ka velcē divatā, sākas riktīga mobilizācija, kur katra sekunde ir no svara. Otrs copmanis fiksi velk ārā visus pārējos kātus kamēr līdaka nav sapinusies auklās. Pēc tam jau uztveramais tīkls tiek turēts galā un sākas gaidības. Šoreiz tīkliņu nevajadzēja, kas ja godīgi nemaz nebija paņemts līdzi – sak ņems zivi ar rokām. Daži vārdi arī par velces manieri. Uz laivu mums bija trīs kāti, divi pāriniekam, viens man. Pārinieka kāti atradās laivas aizmugurē, parcik viņš rīkojās ar motoru, viens kāts tika mests tuvajā distancē, ar novirzi uz laivas kreizo pusi, otrs laists tālajā arī novirzot viņu pa kreisi. Es savu vienīgo lolojumu laidu pa labi apmēram 30 metru attālumā. Tikai vēlāk atceros ka mājā tak bija pītā aukla kas maina krāsas ik pēc 5 metriem – tas atvieglotu skaitīšanu, bet nu neko tagad. Tā mēs velcējām.

      Pēc kāda laika nolemju pamainīt mānekļus, lieku virsū diezgan mazu crank tikpa vobleri, ar lielu mēli kas stabili iet uz 2.5 metriem ja ne vairāk. Nolemju likt crankus lai ar vibrāciju pamodinātu līdakas. Pēc brīža notiek mērfija likums. Nolemju iedzert siltu tēju no termosa, kas protams, atrodas laivas otrā malā, līdz ar ko man nākas aizgriesties, un tieši tanī brīdī parinieks saka ka man kāts līks. Fiksi kāts tiek ņemts rokā un vilkts laukā. Zivi jutu. Pat pāris metrus pavilku, bet nu piecirst ta nepiecirtu līdz ar ko zivs prom. Nu neko, vismaz zinu ka crank vobleri ir spējīgi pamodināt plesoņas. Šodien nākas velcēt ar nedaudz lielāk ātrumu parcik vējš ir stiprāks kā vakardien. Laiks rit, tiek mainīti mānekļi. Eholote joprojām rāda mazas zivis biezā slānī. Es lieku virsū baltiņa slepeno ieroci Mepps nr 5 rotiņu oranžā krāsā. Griežas labi bet rezultāts nekāds. Nolemjam atkal pamedīt asarus, šoreiz no lielā batliņa puses. Atrodam jauku bedri un uzpriekšu. Lieku virsū dažādus crank – Daiwa Peanut II, Strike PRO ar lielu iegrimi, Yo Zuri crank. Nekā. Blakus mums viens vietējais iebridis ar garajiem zābakiem cītīgi dresē gumijas zivtiņu. Pretējā pusē pie tilta arī maksķernieki raudas velk, tik tādas mikro raudas es teiktu. Jau atkal ir vēla pēcpusdiena nolemjam pēdējo dienas etapu pabeigt mazajā baltiņā ar velci. Pārinieks liek virsū Yo zuri Crystal Minnow Deep versijā, es palieku pie sava sarkanā crank. Peldam pie 5 metru dziļuma. Pēc brīža pāriniekam laba cope. Viss ir izdarīts pareizi – piecirsts, kāti izvilkti, bet diemžēl līdaka aiziet, atstādama tikai uz jaunā voblera zobu pēdas. Nu nekas, peldam tālāk, man arī pēc brīža tā ka viena copīte, bet nu līdaka tā ar gariem zobiem laikam tikai apgrābstija volberi, kas rezultātu nedeva. Mēs vēl piestrādājām ar spiningošanu pie paŗis bedrēm, smukos līcīšos uz 2 metriem. Mazajā baltiņā vējš ir pavisam negants. Var redzēt ka citi copmaņi iet uz dreifu, ko mēs arī darām. Pēc kāda brīža braucam meklēt zivis ezera otrā pusē. Pa ceļam nedaudz saskrienamies ar kolēģa laivu, kas beidzas ar auklu sapīšanos, un nelielu piņķerēšanu vaļā. Pienāk laiks doties uz krastu, jo vēl jau jāsapakojas un dažiem no mums ir tāls ceļš līdz mājām. 

     Šīs divas dienas bija lieliska cope. Laiks atbilstošs, lietus nelija, un laiks arī bija stabils. Tikai zivis neķērās. Kā vēlāk parunājām ar E. Simsonu – jau kādu nedēļu balitņā ir klusums. Katrā ziņā esam priecīgi par pavadīto laiku, jo ne jau vienmēr ir galvenais dabūt zivis, galvenais ir process.