Violente uznāciens

   Šajā sezona biju nolēmis izmantot savu mīļo Palm's mikrodžiga kātu. Principā tā arī gandrīz vai sanāca, bet tomēr pirms Latvijas Čempionāta fināla posma, nolēmu paņemt ko jaunu, provei.
   Nu jau droš vien ir pamanījuši copmaņi, ka Latvijā diezgan strauji tiek attīstīts Varivas zīmols. Ne tikai aukla, bet arī sāk parādīties Violente spiningi. Tad lūk šie kāti principā ir tīri džigam domāti. Un ir pat divas modeļu līnijas, kurām ir mikrodžiga novirziens. Lasot interenetā dažādas specifikācijas, aprakstus ir diezgan grūti saprst kāds ir kāts un vai viņš atbildīs manām prasībām. Bet kad šie kāti ir pieejami uz vietas, viņus var izkratīt, apskatītes, salīdzināt, tad jau ir pavisam cita lieta. Biju

Visi raksturlielumi kā uz delnas :)

noskatījies no Violente sērijas divus modeļus VLL un VLSL. Pirmais ir izteikts mikrodžiga kāts, pats ražotājs viņu pozicionē kā light game. Maza atkāpe, runājot par mikrodžiga kātiem, es apskatu tikai solid modeļus - vienkārši man tāds niķis - ja mikrodžigs tad tikai solid. Ir pieejami vairāki garumi, testos līdzīgi līdz 5 gramiem. Šiem instrumentiem ir Fuji KR gredzeni, kas dod labāku metiena attālumu, un Fuji spoles turētāji. Man principā interesēja divi VLL-73-S vai VLL-68-S. Otrajam garums ir ļoti atbilstošs copei no laivas. Pirmais tomēr ir universālāks, ar viņu var džigot gan no krasta, gan laivas. Līdz ar ko laikam jau man būs labāks VLL-73-S. Otra sērija VLSL ir veidota no labāka grafīta, bet tai pat laikā šie kāti ir atšķirīgāki. Lai arī testa ziņā viņi iekļaujas mikrodžiga klasē, bet paši kāti ir aji - domāti makreļu ķeršanai. Viņi ir stingrāki nekā VLL sērijas, ar šiem solid var arī tvičot mazos voblerus. Kad reāli paņem rokās abus kātus, atšķirību uzreiz jūt. Turklāt VLSL ir savādāka pati spicīte, viņa ir īsāka (kā short solid, Graphiteleader kātiem) un cietāka. VLL tomēr man labāk patika. Nu un tad neko, jaunais spinings tika iegādāts.
   Prakse. Izmēģinājumu poilgona godā tika Rušona ezers, ar visu čempionātu. Treniņos nācās

EVA materiāla rokturis, savienojumā
ar korķi. Elegants izskats, ilgmūžīgs
materiāls

nedaudz piešauties pie kāta, kā jau pie katra jauna. Kopumā varu teikt ka kāts ir nosacīti stingrāks par manu Palm's brīnumu. Līdz ar ko pie mazākiem svariem, metiens sanāk gan tālāks, gan precīzāks. Var gana precīzi trāpīt gar visām zāļu malām, logos. Runājot par jutību - viss ir kārtībā. Jūt gan grunts izmaiņas, gan zivs copi, asaru skrubināšanu. Testa robežas - apakša 0.4 grami - grūti teikt, liku 1 grama čeburatoru kombinācijā ar 2 collu tvisteri, un viss bija o.k. Augša - 5 grami. Te jāsaka ka kombinācija 5 gr + 2 collas māneklis strādā mierīgi. Palielinot mānekli līdz 2.4 collām vai 2.9, kāts sāk izrādīt nelielu pārkrišanu, respektīvi viņš tā īsti vairs nespēj izspēlēt

High Durability Solid kāta spicīte - lielisks
signalizators

mānekli. Par lielākiem mānekļiem nerunāšu. Un vispār jau nevajag arī, ja vajag ko smagāku dancināt - light džiga kātu izvēle ir gana liela. Komplektā ar Luvias 2004 sanāk gana sabalansēts komplekts. Dizaina ziņā man patīk spininga spoles turētāji, viss ir no EVA materiāla, ar interesantiem frēzējumiem, un oranžīgiem metāla elementiem. Protams, man EVA ne līdz galam patīk. Viens no iemesliem - ja rokas ir mitras, un ārā ir silts, tajā rokā kur turat kātu, āda sāk krokoties un ir kā izsutusi. EVA galīgi neelpo, drīzāk viņa paliek mitra, un siltuma dēļ rokas paliek šādas. Ar korķi tā nav. Toties EVA ir ilgmūžīga, un izskatās pat pēc nesaudzīgas lietošanas ļoti labi. Vēl viens piekasīšanās moments. Spicīte ir gandrīz tāda pat krāsā kā pārēja blanka. Nu patīk man kad spicīte ir savādākā krāsā. Kad kratīju kātu, man likās ka tas ir viens no sliktajiem punktiem, bet copē godīgi sakot piešāvos, un nu tā īsti vairs nevaru teikt, ka man šī tumšā spicīte traucētu. Par gredzeniem, pārējo furnitūru nav kur piekasīties - viss ir kā vajag. Vēl viens faktors, kas ir svarīgs, kā kāts tiek galā ar zivi. Principā ļoti labi. Apakšējā daļa ir gana spēcīga, turklāt augša amortizē. Ja veic piecirtienu, un spolei bremze ir labi noregulēta, kāts reti kad pieviļ - zivs tiek veiksmīgi nogādāta līdz laivai.
   Rezumējums - kāts ir ļoti labs, ar viņu var lieliski izbaudīt visus mikrodžiga priekus. Gana informatīvs, gana intersants, spinings, kas sagādā lielu prieku vilkt asarus, gan lielus, gan mazus.

Fuji KR tipa gredzeni - palielina metiena attālumu

LR Čempionāts - Rušons

   Laiks skrien ātri, un jau ir klāt pēdējais posms šī gada čempionātā. Tas notiek Rušona ezerā, Latgalē. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šis posms ir samainīts vietām ar Daugavas posmu, līdz ar ko notiek jūlija beigās. Ezers ir ar gana interesantu reljefu, zivīm bagāts, gleznainiem skatiem apvīts. Skaista vieta kur copēt. Bet šis ezers ir gana kaprīzs, un ir jāprot atrast vietas un pareizā pieeja zivīm. Jūlijā Latvijā bija iestājies riktīgi vasarīgs un karsts laiks. Latgalē bija vēl sutīgāks, vietām ar negaisiem. Visi treniņi, točku meklēšana parādīja ka galvenās problēmas būs ar līdakām. Asaris trāpijās bieži, bet ne vienmēr tai vajadzīgajā izmērā. Zandartu nācās medīt pa kantēm. Pagājušajā gadā šis ezers, mums bija tāda pamatīga katastrofa, teiksim tā. Pilnīga izgāšanās :) Nostartējām gaužām slikti, nevarējām atrast vajadzīgās atslēgas pie zivīm. Šogad vajadzēja reabilitēties, turklāt mums ir nepieciešams kaut nedaudz, bet pacelties kopvērtējumā - tā jau tur nekas nav spīdošs.

Vakars uz Rušona ezera

Pirmsmaču treniņi bija karsti, ļoti karsti. Ir iestājusies kārtīga vasara ar +30 grādu āra temperatūru, skaidru laiku un nežēlīgiem dunduru un odu bariem. Jā, ar asariem problēmas nebūs, tas bija skaidrs. Aizvērt listi nevajadzētu būt grūtībām, bet nu izmērs... Dikti daudz nācās braukāt un meklēt vajadzīgās točkas. Turklāt jāatcerās, ka mačos piedalās gana daudz ekipāžas, līdz ar to ne mēs vienīgie viņas atrodam, un ne jau mēs šīs točkas privatizējam :) Tāpat arī gana daudz laika nācās veltīt vajadzīgo mānekļu atlaisei. Līdakas joprojām spīdīgi negribēja ar mums sadarboties, būs jācer uz labvēlību mačos no viņu puses, vai arī kādu asaru bonusu.
   Pirmā maču diena. Starts kā parasti pusdienlaikā. Saule cepina, uz ezera gandrīz spogulis. Mākoņu praktiski nav, kas nozīmē, ka būs labs cepiens laivā :) Katrā ziņā silti iesaku izvēlēties speciālus apģērbus un galvassegas, kas nelaiž cauri sauli, savādāk pēc 6 stundu copes, izbrauc krastā kā vēzis, sarkans. Braucām pa iepriekš atrastajām točkām. Labā lieta mums bija tā, ka mūsu točkas principā bija nost no visiem populārajiem maršrutiem - vietām kur brauc gandrīz visas ekipāžas. Līdz ar ko principā bijām vienīgā laiva tajā vietā, kas ir patīkami. Sākām strādāt un asari vilkt. Konkrētājā točkā, ir ļoti interesants reljefs, labākais ir tas ka asaris tur prakstiski visu laiku dzīvojās. Izmērs tur ir dažāds sākot no 12 cm asarīša līdz par kārtīgam pannas asarim. Principā šo tendenci novēroju praktiski visās vietās - nav tā ka ir tikai lielais vai tikai smalkais asaris. Rezultātā nedaudz ilgāk par stundu un esam aizvērušies. Tālāk jau izmēru palielināšana. Šī lieta, gan nenāca viegli, turklāt vēl jau vajag bonusu kādu dabūt. Bija protams, arī pa kādām lažām - kā tad bez viņām. Vislielākā - uztveramais tīkliņš. Mēs pazaudējām kādus piecus smukus asarus, tikai tāpēc ka viņi izslīdēja cauri uztveramajam tīkliņam. Pilnīgi stulba situācija, kuras dēļ pirmajā dienā pazaudējām daudzas vietas. Tāpat trāpijās man viens smuks eksemplārs, kuru vienkārši nepacēlu, velkot līdz laivai diemžēl viņš ieskrēja zāles un viss, kāts atslāba... Jāsaka arī sanāca gana liels mānekļu patēriņš - astes asaris naski rāva nost, rezultējas tas ar vienas paciņas iztukšošanu, un vēl dažu citu mānekļu krājumi tika patukšoti tikpat daudz. Principā bonusu nesagaidījām, kas bija gaužām žēl. Tā uz aci piemetot šajā dienā, izvilkām kopumā stipri virs 100 gabaliem asarus, bet tikai daļa bija kaut nedaudz lielāki. Rezultātā - finišējām ar pilnu listi, asari no 15 līdz 24 cm. Punkti 6490. Nekas dižs. Šis rezultāts mums deva tikai 23 vietu, pēc pirmās dienas. Bet ja aplūkojam kopējo sarakstu, tad lūk rezultāti bija gana blīvi, un izvelkot tos asarus, kas muļķības pēc izskrēja cauri uztveramajam tīklam, mēs būtu pacēlušies vismaz 5-7 vietas uz augšu. Nu neko. Otrai ekipāžai ar izmēru gāja sliktāk, viņiem 4975 punkti - nespēja viņi tikt pāri 20 cm atzīmei ar asari. Ja skatāmies otro komandu, tad te nu gan ir bonuss bijis. Pusstundu pirms maču beigām viņi izvilka zandartu 66 cm, nedaudz pirms tam asaris 39 cm. Lieliski 10661 punkti un pelnīta 6 vieta.
   Otrā diena. Principā neko dižu nemainam savā taktikā. Mūsu vietās atkal nevienas laivas, un sākam vilkt asarus. Par cik ir rīts, asaris ir ļoti aktīvs. Aizveramies kādas 40 minūtēs, un atkal aiziet ciņa par centimetriem. Principā viena točka strādā, kā saka mūsu slāvu kaimiņi - bezotkazna. Katrā metienā asaris, pat kad māneklis grimst zivs sit. Tajā dienā stabili pieskaldījām vairāk kā 150 zivis. Vienā ziņā žēl ka punkti neiet uz svaru :) Speciāli veltījām laiku bonusa noķeršanai, bet tomēr visi pūliņi bija velti. Sanāca līdz beigām palielināt izmēru, līdz ar ko finišējām ar pilnu listi, asari no 17 līdz 25 cm. Tieši 10 zivis mums bija virs 20 cm un 10 - zem. Punktos 8135. Otrai ekipāžai, gāja labāk, 8244 punkti, viņi pat nedaudz apsteidza mūs. Otrai komandai šoreiz bonusi nebija līdz ar ko 7386 un  5806 punkti.
   Nu un tagad, atskan bungu rīboņa, un grande finale - pa šo posmu mūsu komanda palika 9 vietā, ekipāža 18 vietā, otrā ekipāža 23 vietā. Otrā komanda 10 vieta, ekipāžas - 8 un 36 vieta.
Skatoties pa visiem posmiem kopumā, jeb šī gada Latvijas Čempionātu esam beiguši sekojošās pozīcijās - 16 vieta komandai un 25 vieta mūsu ekipāžai, otriem 30 vieta. Otra komanda palika 18 vietā un ekipāžās - 32 un 38 vieta. Diemžēl ne īsti veiksmīgais starts Burtniekā, pilnīgā izgāšanās Daugavas posmā, un kaut neliels uzlabojums Rušons, mums nedeva nekādas cerības uz augstākām vietām.
   Ja paskatās kopumā uz čempionātu, tad kārtējo reizi ir nākušas klāt kaudze ar dažādām jaunām atziņām. Ir skaidrs ka nevar visu uztvert vienkārši, kā pašsaprotamu. Vienmēr notiek kaut kas, kas nav ieplānots, vai tieši otrādāk kas ir ieplānots, bet kādam citam. Ir joprojām kaudze ar visādiem sīkumiem, vienkāršām kļūdām, kuras ik pa laikam mums izbojā rezultātu. Pirms sezonas uzstādītais mērķis, netika sasniegts, galīgi ne. Liels paldies mūsu sponsoriem, vienkārši atbalstītājiem, tiem kas līdzi juta, visiem mājiniekiem, kas deva atbalstu.

Tagad atkal ir priekšā darbs, lai izanalizētu visas šīs lietas, un, protams, lai censtos nākošajā sezonā nostartēt daudz labāk, un stabilāk. Jo es tak zinu mēs varam! :)

P. S. pēcvārda vietā. Man ir liels prieks par vienu ekipāžu, sportā jāsaka konkurentiem. BSM-Eboat.lv 2, ekipāža Armands Ērglis un Jānis Briedis. Malači veči! Man ir liels prieks par Jūsu startu čempī, jūs daudz ko esat pierādījuši, un pavisam nedaudz pietrūka līdz medaļām. Ļoti ceru ka nākošajā sezonā, mēs varēsim pacīkstēties tā nopietnāk savā starpā!

Pavadiņu maks

   Šoreiz esmu ticis pie tādas lietas, kas saucas leader wallet, jeb maks pavadām. Principā šis ir kārtējais sīkums, kas nedaudz atvieglo dzīvi. Lūk šis maks ir izgatavots no gumijota materiāla. Viņam ir tāda kā spiedpoga, kuru var atvērt, un attiecīgi iemaukt iekšā dažādas paciņas vai zip lock maisiņus. Otrā pusē viņam ir attaisāms, tāds kā aizmugurējais vāks, kuram iekšpusē ir velkra. Šeit var lieliski izvietot pavadas gan titāna, gan cita materiāla. Kad aiztaisa vāku ciet, pavadas ir droši nofiksētas, un nekas nekur nevar izkrist un pazust. Pašā makā, es turu gan paciņas ar specifiskiem āķiem, gan dažādām sakabēm, karabīnēm, kā arī maisiņus ar jau sagatavotām pavadiņu sistēmām. Principā ir ļoti ērti, kad pa somu nav jāmeklē paciņas ar āķiem, vai teiksim copējot no krasta ir ērti mainīt pavadas.

Spiedpogas aizdare

Aizmugurē var labi salikt pavadas bez iepakojuma

Šajā makā var salikt gana daudz paciņu ar āķiem
vai gatavām pavadām

LJ Soma - prakse

  Pagājušajā gadā biju ticis pie Lucky John somas, kas bija pamatā izstrādāta un domāta ēdamo gumiju ērtākai pārvadāšanai un organizēšanai. Par cik viņu biju dabūjis jau sezonas izskaņā, reāla copes prakse man ar šo somu nebija. Toties šajā sezonā viņu diezgan aktīvi izmantoju, līdz ar ko varu nedaudz sīkāk padalīties ar iespaidiem par šo somu.
   Lielos vilcienos soma ir laba, viņa pilnībā attaisno manas cerības, un ir gana praktiska. Principā izvēloties somas man ir pāris kritēriji, kuriem cenšos pieturēties. Pirmkārt lietošanas ērtums. Visam jābūt labi saliekamam, pārskatāmam, somai jābūt samērīgi ietilpīgai. Šai somai galvenokārt man patīk augšējais nodalījums - tiešām ērti ir salikt visas ēdamo gumiju paciņas, viss ir pārskatāms. Apakšā esmu ērti izvietojis kastes ar dažādām ēdamajām gumijām, kā arī ar parastajām. Runājot par plastmasas kastītēm, kas nāk komplektā. Kopumā viņas mani līdz galam neiepriecina. Pirmkārt viņas ir no plānas plastmasas, ātri nobružājas, samērā ātri arī salūzt. No trīs komplektā esošajām, divām jau ātri biju paspējis uztaisīt caurumus. Otra lieta šīm kastēm tiek cauri mitrums, ne daudz bet tomēr. Un šī nav mazsvarīga lieta. Katrā ziņā esmu jau aprīkojis šo somu ar Meiho kastēm, kuras joprojām man patīk un manuprāt viņas ir ļoti labas.
 

Ērtās cilpas

Ļoti ērta lieta ir cilpiņas pie rāvējslēdzējiem. Principā ļoti ātri atvērt vaļā ir somu. Bet viss nav tik labi kā liekas. Man piemēram sagādā problēma aizvērt augšējo nodalījumu. Ja viņš ir atvērts pilnībā, tad velkot aiz cilpas rāvējs iestrēgst, un nav tik viegli aizvērt vāku ciet. Bet iespējams ka šis ir defekts manai somai, jo cik sapratu tad manējā soma ir pirms ražošanas paraugs.
   Vēl viena lieta, kas man ir svarīga, ir tas cik labi soma pārcieš lietu. Šo gan esmu jau paspējis pārbaudīt, jo daudzās copēs bija lietus lijis, turklāt pamatīgi. Principā soma galīgi slapja iekšpusē nebija. Mitra gan. Visātrāk mitrums tika cauri augšējam vākam, kas arī ir saprotams. Somas apakša ir no biezāka materiāla, līdz ar to iztur ilgāk mitrumu. Apakšējais nodalījums arī paliek mitrs pēc kāda laika sprīža. Katrā ziņā mans etalons lietus necaurlaidībā ir Meiho Versus modelis VS-E6553. Šī taisnstūra veida soma ir izgatavota no EVA materiāla, no tā paša no kura izgatavo gumijas zābakus, un viņai ir ūdens drošais rāvējslēdzējs. Lūk šie soma principā

Šī ir tā kaitinošā vieta. Riktīgi kaitina, kad nevaru
 aiztaisīt ciet vāku,
 jo rāvējs strēgst iekšā

vispār nelaiž cauri ūdeni. Principā viņu pavisam mierīgi var arī iemērkt ūdenī un iekšpusē viss būs sauss. Ja šai somai dodu 10 balles, tad Lucky John somai dodu stingru 7.5.
   Kopumā ar somu esmu apmierināts, spriežot pēc viņas popularitātes, kaut vai Latvijas Čempionāta dalībnieku vidū, saprotams ka soma ir guvusi atzinību. Kopumā ļoti laba soma tieši dažādām gumijām.

LR Čempionāts - Daugavas posms

   Daugava, māmuliņa... Jā, šis ir vienīgais upes posms Latvijas čempionātā. Daugava ar visu savu plašumu, dažādām ģeogrāfiskām īpatnībām, divām gultnēm, cilvēka ietekmi ir ļoti interesanta vieta kur vienkārši copēt, kur nu vēl aizvadīt sacensības. Šogad sacensību kalendārā, šis posms ir samainīts vietām ar nākošo - Rušona ezera. Pēc pagājušā gada pieredzes, kad jūlijā tika ļoti pazemināts ūdenslīmenis, un dažās vietās viņš bija katastrofāli zems, šogad šīm problēmām vajadzētu tikt atrisinātām. Bet viss jau nebija tik gludi un vienkārši. Šis posms priekš manis, noteikti ir bijis visgrūtākais un ar vislielāko izaicinājumu. Teritorija kur copēt, faktiski nav ierobežota, tikai tik cik atļauj motora zirgspēki un HES-i. Gultne upei ir ļoti sarežģīta - ļoti lieli dziļumi mijās ar kantīm, ir daudz stāv krastu, nemaz nerunājot par daudzajiem līčiem. Lielāko uzsvaru šajā posmā lieku uz džigu - gan mikro, gan vieglo, arī vidējo. Nesaku ka tā noteikti vajag darīt, bet tomēr. Pagājušo gadu pirmā diena mums šajā posmā bija gana veiksmīga - aizvērāmies, jeb piesitām pilnu listi ar asariem, un vēl

bija mēra līdaka. Otrā diena bija vidēji veiksmīga - bija asari, bet ne pilna liste, rezultātā posmu noslēdzām tabulai vidus daļā. Pēc ne sevišķi veiksmīgā starta Burtnieku ezerā, mums bija ļoti nepieciešams labs rezultāts. Tad nu lūk gana nopietni ķērāmies pie treniņiem, upes gultnes ķemmēšanas, un točku meklēšanas. Vēlreiz gribās atgādināt ka akvatorija ir ļoti liela. Treniņus jau sākām pašā jūnija sākuma, kad arī sākas zandartu sezona, un zandarts ir viena no tām zivīm, uz kuru Daugavā ļoti cer daudzas ekipāžas. Pirmie treniņi vainagojās ar dažādu perspektīvu vietu atrašanu, zandartu noķeršanu, un kaudzi ar dažādām atziņām. Principā katra copes reizi Daugavā, nesa jaunu informāciju, bieži vien, kas bija pretēja iepriekš iegūtai. Un tā tas laiks pagāja. Grozi kā gribi bet jau bija klāt Jāņu svinības, un pēc viņām arī copes mači. Mans pārinieks, pat bija apvienojis Jaņu svinības ar copi Daugavā, līdz ar ko sanācā ka viņš notrennējās gandrīz visu nedēļu pirms mačiem. Ja skatāmies uz laikapstākļiem, tad šis ir netipisks jūnijs - auksts, vējains, daudz lietus. Principā ūdenslīmenis bija augstāks kā pagājušigadu, bet vienalga samērā zems. Pašos mačos piektdienas treniņi bija gana lietaini, ar aukstu vēju, toties pirmās dienas posms pagāja ar karstu laiku bez lietus. Otrajā dienā izmainījās vēja virziens un brāzmās vējš pastiprinājās, lietus principā bija tikai pašu pirmo pus stundu no sacensību sākuma.
   Nu lūk, maču dienā, tika galīgi izstrādāta taktika, kā braukt, kur braukt, tika salikti visi punkti GPS un kopumā izdarītas pēdājās izmaiņas inventārā. Neliels komentārs par inventāru. Tā nu ir sanācis ka arī šajā posmā lielu uzsvaru likšu uz džigu. Līdz ar to viens no instrumentiem man bija mikrodžiga kāts, par otro cīņas biedru izvēlējos vieglā džiga spiningu. Starts! Principā kara maču diena ir pa 6 stundām, un laiks skrien ļoti ātri. Tāpēc arī ir svarīgi maksimāli daudzi metieni, strādāt bez kļūdām. Pēc treniņu rezultātiem, nolēmām ka dosimies augšup pa straumi. Tā arī izdarījām. Pamatā bijām nolēmuši strādāt pa līčiem. Bet nu izrādījās ka šī taktika galīgi nenostrādāja. Pirmajā dienā ar lielām mokām sakasījām 6 asarus, kas mums deva galīgi nekādus 1175 punktus... Diemžēl praktiski visi mūsu atliktie punkti nenostrādāja. Asaris bija gaužām pasīvs. Lieki teikt ka noskaņojums pēc pirmās dienas bija galīgi slikts, principā tas ir maigi teikts. Kopumā pirmā maču diena bija gana veiksmīga, līderiem loms sastādīja 20`354 punktus, kas ir ļoti labs rezultāts. Vakarā atkal lielā domāšana un zīlēšana ko darīt un kā. Īsti tādas lielas kopsakarības nespēju ieraudzīt. Asaris galīgi nedzīvoja tur kur gribējās, turklāt bija vienpatis - mums neizdevās uztaustīt asaru baru, ko varētu izstrādāt. Kaut gan asaru katli bija vērojami, daudzās vietās. Tiesa gan tos drīzāk varētu nosaukt par katliņiem :)
   Otrā diena klāt. Agri ceļamies, lietus drēbes un aidā! Starp citu pēc piecu gadu intensīvas copes, manam vasaras vieglajam lietus kostīmam, jaka beidzot sāk atteikt - rāvējs raujas pušu, un dažās vietās ūdens caur vīlēm sūcas cauri. Alternatīva ir noskatīta, tā ka jāpērk nost! Vējš brāzmās ir

Kolēģa treniņu zandarts

brangs, dažās vietās pat pūš nost no enkura. Bet kopumā labi laikapstākļi copei. Mūsu otrai ekipāžai uzreiz piesakās divas mēra līdakas, līdz ar ko pārorientējāmies pie viņiem uz kanti. Arī mums tur nospīd viens lielāks asaris, bet ar to arī finito. Principā strādājam vēl daudzās dažādās točkās, pārbaudījām arī dažas vakardienas, bet viss izskatās slikti. Nu nemākam mēs to zivi paņemt! Pilnīgas dusmas. Apmēram kādu pus stundu pirms otrās dienas, un visu maču beigām, nolemjam iebraukt vēlreiz tuvējā līcī. Daudzi jau ir priekšā, kas nav nekas pārsteidzošs. Šis līcis gan treniņos, gan mačos tiek diezgan daudz slānīts, līdz ar to zivs tur ir pamatīgi izbiedēta. Bet nu šeit pēdējās minūtēs, dabonam 7 asarus, izmēra mazus, bet tomēr. Šeit gan varu teikt ka atkodu kā dabūt asari, bet diemžēl viss par vēlu notikās... Rezultātā otrā diena beidzas ar 2080 punktiem. Vietas? Huh te pat negribās rakstīt, gaužām zemi, 3 desmitniekā... Kopvērtējuma situācija - esam ekipāžās 27 vietā, otrā ekipāža 38 vieta... Skumji... Šī gada čempionātā izskatās ka savus iekšējos mērķus piepildīt nevarēsim, šobrīd varam tikai cīnīties par rezultāta uzlabošanu... Mūsu otrai komandai, pirmajā dienā izdevās vienu zandartu piemānīt un pāris asarus, otrajā dienā vienai ekipāžai bija tikai pāris asari, turpretīm otrai - mēra līdaka un asari. Posmā arī viņi atrodas 3 desmitniekā, komandā - 18 vieta. Kopsavilkumā viņiem 39 un 41 vieta individuāli.
   Jā, nu kā bija tā bija. Pēc mačiem bija garas pārdomas. Galvenokārt mēģināju aidzīt prom domas ka nemāku ķert zivis un viss jāmet malā - ja nemāki ķert nav ko startēt čempionātā. Bet nedaudz iedziļinoties rezultātu tablo, nav jau tā ka visi ķēra stabilus lomus. Šis bija ļoti grūts posms. No atziņām sapratu ka galīgi neizmantoju voblerus, kas bija ļoti nepareizi. Vienkārši zaudēta iespēja dabūt vēl kādus asarus klāt, vai tik pat labi kādu ieskaites līdaku. Turklāt vobleris strādāja, tas tapa zināms pēc mačiem. Otra lieta, tomēr neturējāmies līdz galam pie mūsu izstrādātās taktikas - ja būtu to darījuši, it sevišķi otrajā dienā, domāju ka rezultāts noteikti būtu bijis savādāks. Bet nu kā saka, pēc kara visi gudri :)
   Ko tālāk? Galvas augšā, vēl ir palicis pēdējais posms. Atkal būs jācīnās un jācer uzlabot savs rezultāts. Galvenais - no kļūdām mācīties :)