LR Čempionāts - Daugavas posms

   Daugava, māmuliņa... Jā, šis ir vienīgais upes posms Latvijas čempionātā. Daugava ar visu savu plašumu, dažādām ģeogrāfiskām īpatnībām, divām gultnēm, cilvēka ietekmi ir ļoti interesanta vieta kur vienkārši copēt, kur nu vēl aizvadīt sacensības. Šogad sacensību kalendārā, šis posms ir samainīts vietām ar nākošo - Rušona ezera. Pēc pagājušā gada pieredzes, kad jūlijā tika ļoti pazemināts ūdenslīmenis, un dažās vietās viņš bija katastrofāli zems, šogad šīm problēmām vajadzētu tikt atrisinātām. Bet viss jau nebija tik gludi un vienkārši. Šis posms priekš manis, noteikti ir bijis visgrūtākais un ar vislielāko izaicinājumu. Teritorija kur copēt, faktiski nav ierobežota, tikai tik cik atļauj motora zirgspēki un HES-i. Gultne upei ir ļoti sarežģīta - ļoti lieli dziļumi mijās ar kantīm, ir daudz stāv krastu, nemaz nerunājot par daudzajiem līčiem. Lielāko uzsvaru šajā posmā lieku uz džigu - gan mikro, gan vieglo, arī vidējo. Nesaku ka tā noteikti vajag darīt, bet tomēr. Pagājušo gadu pirmā diena mums šajā posmā bija gana veiksmīga - aizvērāmies, jeb piesitām pilnu listi ar asariem, un vēl

bija mēra līdaka. Otrā diena bija vidēji veiksmīga - bija asari, bet ne pilna liste, rezultātā posmu noslēdzām tabulai vidus daļā. Pēc ne sevišķi veiksmīgā starta Burtnieku ezerā, mums bija ļoti nepieciešams labs rezultāts. Tad nu lūk gana nopietni ķērāmies pie treniņiem, upes gultnes ķemmēšanas, un točku meklēšanas. Vēlreiz gribās atgādināt ka akvatorija ir ļoti liela. Treniņus jau sākām pašā jūnija sākuma, kad arī sākas zandartu sezona, un zandarts ir viena no tām zivīm, uz kuru Daugavā ļoti cer daudzas ekipāžas. Pirmie treniņi vainagojās ar dažādu perspektīvu vietu atrašanu, zandartu noķeršanu, un kaudzi ar dažādām atziņām. Principā katra copes reizi Daugavā, nesa jaunu informāciju, bieži vien, kas bija pretēja iepriekš iegūtai. Un tā tas laiks pagāja. Grozi kā gribi bet jau bija klāt Jāņu svinības, un pēc viņām arī copes mači. Mans pārinieks, pat bija apvienojis Jaņu svinības ar copi Daugavā, līdz ar ko sanācā ka viņš notrennējās gandrīz visu nedēļu pirms mačiem. Ja skatāmies uz laikapstākļiem, tad šis ir netipisks jūnijs - auksts, vējains, daudz lietus. Principā ūdenslīmenis bija augstāks kā pagājušigadu, bet vienalga samērā zems. Pašos mačos piektdienas treniņi bija gana lietaini, ar aukstu vēju, toties pirmās dienas posms pagāja ar karstu laiku bez lietus. Otrajā dienā izmainījās vēja virziens un brāzmās vējš pastiprinājās, lietus principā bija tikai pašu pirmo pus stundu no sacensību sākuma.
   Nu lūk, maču dienā, tika galīgi izstrādāta taktika, kā braukt, kur braukt, tika salikti visi punkti GPS un kopumā izdarītas pēdājās izmaiņas inventārā. Neliels komentārs par inventāru. Tā nu ir sanācis ka arī šajā posmā lielu uzsvaru likšu uz džigu. Līdz ar to viens no instrumentiem man bija mikrodžiga kāts, par otro cīņas biedru izvēlējos vieglā džiga spiningu. Starts! Principā kara maču diena ir pa 6 stundām, un laiks skrien ļoti ātri. Tāpēc arī ir svarīgi maksimāli daudzi metieni, strādāt bez kļūdām. Pēc treniņu rezultātiem, nolēmām ka dosimies augšup pa straumi. Tā arī izdarījām. Pamatā bijām nolēmuši strādāt pa līčiem. Bet nu izrādījās ka šī taktika galīgi nenostrādāja. Pirmajā dienā ar lielām mokām sakasījām 6 asarus, kas mums deva galīgi nekādus 1175 punktus... Diemžēl praktiski visi mūsu atliktie punkti nenostrādāja. Asaris bija gaužām pasīvs. Lieki teikt ka noskaņojums pēc pirmās dienas bija galīgi slikts, principā tas ir maigi teikts. Kopumā pirmā maču diena bija gana veiksmīga, līderiem loms sastādīja 20`354 punktus, kas ir ļoti labs rezultāts. Vakarā atkal lielā domāšana un zīlēšana ko darīt un kā. Īsti tādas lielas kopsakarības nespēju ieraudzīt. Asaris galīgi nedzīvoja tur kur gribējās, turklāt bija vienpatis - mums neizdevās uztaustīt asaru baru, ko varētu izstrādāt. Kaut gan asaru katli bija vērojami, daudzās vietās. Tiesa gan tos drīzāk varētu nosaukt par katliņiem :)
   Otrā diena klāt. Agri ceļamies, lietus drēbes un aidā! Starp citu pēc piecu gadu intensīvas copes, manam vasaras vieglajam lietus kostīmam, jaka beidzot sāk atteikt - rāvējs raujas pušu, un dažās vietās ūdens caur vīlēm sūcas cauri. Alternatīva ir noskatīta, tā ka jāpērk nost! Vējš brāzmās ir

Kolēģa treniņu zandarts

brangs, dažās vietās pat pūš nost no enkura. Bet kopumā labi laikapstākļi copei. Mūsu otrai ekipāžai uzreiz piesakās divas mēra līdakas, līdz ar ko pārorientējāmies pie viņiem uz kanti. Arī mums tur nospīd viens lielāks asaris, bet ar to arī finito. Principā strādājam vēl daudzās dažādās točkās, pārbaudījām arī dažas vakardienas, bet viss izskatās slikti. Nu nemākam mēs to zivi paņemt! Pilnīgas dusmas. Apmēram kādu pus stundu pirms otrās dienas, un visu maču beigām, nolemjam iebraukt vēlreiz tuvējā līcī. Daudzi jau ir priekšā, kas nav nekas pārsteidzošs. Šis līcis gan treniņos, gan mačos tiek diezgan daudz slānīts, līdz ar to zivs tur ir pamatīgi izbiedēta. Bet nu šeit pēdējās minūtēs, dabonam 7 asarus, izmēra mazus, bet tomēr. Šeit gan varu teikt ka atkodu kā dabūt asari, bet diemžēl viss par vēlu notikās... Rezultātā otrā diena beidzas ar 2080 punktiem. Vietas? Huh te pat negribās rakstīt, gaužām zemi, 3 desmitniekā... Kopvērtējuma situācija - esam ekipāžās 27 vietā, otrā ekipāža 38 vieta... Skumji... Šī gada čempionātā izskatās ka savus iekšējos mērķus piepildīt nevarēsim, šobrīd varam tikai cīnīties par rezultāta uzlabošanu... Mūsu otrai komandai, pirmajā dienā izdevās vienu zandartu piemānīt un pāris asarus, otrajā dienā vienai ekipāžai bija tikai pāris asari, turpretīm otrai - mēra līdaka un asari. Posmā arī viņi atrodas 3 desmitniekā, komandā - 18 vieta. Kopsavilkumā viņiem 39 un 41 vieta individuāli.
   Jā, nu kā bija tā bija. Pēc mačiem bija garas pārdomas. Galvenokārt mēģināju aidzīt prom domas ka nemāku ķert zivis un viss jāmet malā - ja nemāki ķert nav ko startēt čempionātā. Bet nedaudz iedziļinoties rezultātu tablo, nav jau tā ka visi ķēra stabilus lomus. Šis bija ļoti grūts posms. No atziņām sapratu ka galīgi neizmantoju voblerus, kas bija ļoti nepareizi. Vienkārši zaudēta iespēja dabūt vēl kādus asarus klāt, vai tik pat labi kādu ieskaites līdaku. Turklāt vobleris strādāja, tas tapa zināms pēc mačiem. Otra lieta, tomēr neturējāmies līdz galam pie mūsu izstrādātās taktikas - ja būtu to darījuši, it sevišķi otrajā dienā, domāju ka rezultāts noteikti būtu bijis savādāks. Bet nu kā saka, pēc kara visi gudri :)
   Ko tālāk? Galvas augšā, vēl ir palicis pēdējais posms. Atkal būs jācīnās un jācer uzlabot savs rezultāts. Galvenais - no kļūdām mācīties :)