Engures ezers. Es šo ezeru uzskatu par labāko Latvijā. Ezers nav dziļš, toties ar lieliskām zivju slēpšanās vietām – kosām, lēpēm un citiem ūdensaugiem. Turklāt vēl viena ezera pievilcība ir iespēja makšķerēt ar dažādiem virsmas mānekļiem. Ļoti labs treniņlaukums šiem vobleriem. Iespaidojoties no iepriekšējās copes šajā ezerā, nolēmām braukt vēlreiz uz šo bagāto ūdenskrātuvi.
Pulkstens 5 no rīta. Esmu kaujas gatavībā, sakrāmējam mantas mašīnā un uz priekšu. Kā jau pierasts meklējot laivu bāzi apmaldamies, bet ar GPS palīdzību atrodam ceļu. Nu ko laivā iekšā un cope var sāties. Laiks ir ļoti jauks – ūdens kā spogulis, vēja praktiski nav, saule spīd. Varētu salīdzināt ar laiku vasarā. Braucam no laivu bāzes kas atrodas Bērzciemā. Beidzot arī dabonam normālu laivu, tā ka viss notiek. Iesākumā strādājam pa ezera dziļo galu, kas atrodas pie laivu bāzes. Tiek laisti lietā minnow tipa vobleri. Iesākumā mēģinu Strike PRO zaļu maili. Iepriekšējo reizi šis māneklis strādāja lieliski, vismaz zemmēru ziņā. Mēģināju vienmērīgu ietīšanu bez rezultātiem, tad turpināju ar nelielu tviča piedevu. Bez rezultātiem. Mēģināju vēl vairākas mailes, to skaitā Megabass un Storm. Nekā. Mainam vietas un esmu nolēmis pievērsties asariem. Ņemu ultralight kātu 0-8 g testu, mazus tvisterus ar domu ka asariem gan jau patiks. Laikam nepatika. Mainijām dislokācijas vietu, vairāk uz seklumu. Dziļums tiešām ir neliels apmēram 0,5 m, zāļains. Nolemju ņemt multiplikatoru un sākt trenēt virsmas mānekļus.
Speciali šim ezeram nopirku D.A.M Effzett Jerk Glider volkeru, Lemon Striper krāsā. 12 cm, 22 grami. Biju cerējis ka šis man nesīs smukus lomus. Pie volkera lietošanas ievēroju ka viņam piemīt ne tikai sunīša staigašanas spēle, bet arī popera iezīmes. Mutes daļā volkerim ir tāda kā bedrīte, kas tad arī taisa šļakatas. Diemžēl šis volkers vēl sevi nav pierādījis. Tas nekas gaidīs nākošo reizi.
Pēc tam mēģināju Sebile Stick Shadd volkerus. Ļoti interesanti mānekļi. Pildīti ar eļļainu šķidrumu, kuram pievienoti sarkanas krāsas pigmenti. Kad vobleris tiek kustināts, raustīts, šķidrums sajaucās ar krāsu un izskatās ka māneklis asiņo. Korpuss ir caurspīdīgs, un tajā ir iestradātas arī pāris metāla lodītes, kas palīdz pie iemetiena un spēles. Māneklis ir peldoša tipa, un tvičings ir viņa stihija. Es animēju šo mānekli ar diviem, trīs īsiem rāvieniem, pēc tam pazui kādas 3 sekundes. Pauzes laikā ietinu lieko auklu. Uz volkeriem cope bieži gadās tieši pauzes laikā. Šoreiz nestrādāja neviens no abiem maniem Stick Shadd volkeriem – ar zilu muguru, un ar baltu muguru.
Nākošais tika mēģināts Sebile Splasher poperis. Šis, kā jau lielāka daļa Sebile mānekļu, arī ir pildīts ar eļļainu šķidrumu, un spīguļiem. 9 cm garš, 17 grami smags. Šim volberim ir ļoti liela „mute”, kas arī rada lielas šļakatas. Ļoti labi vadāms poperis, man ir asaru krāsojuma. Mēģināju mainīt raustīšanas ātrumu, bet bez rezultātiem.
Izmēģināju vēl vairakus virsmas mānekļus, kā arī mailes voblerus, un crank tipa mānekļus. Diemžēl šodien zivis laikam negribēja ķerties. Seklumā, pie meldriem redzējām lielus barus ar mailēm, kas vedināja domāt par asariem vai līdakām, pāris reizes kads bija tvarstījis mailes, bet kopumā uz ezera valdīja klusums. Vienīgais gulbji un zosis bija vairumā.
Par spīti šodienas neveiksmei man vienalga patīk Engures ezers. Šodien vienkārši vairāki faktori strādāja pret makšķernieku veiksmei. Arī citiem copmaņiem šodien lomu ziņā bija apaļa nulle. Esmu paredzējis iegādāties vēl pāris japāņu mānekļus, un tad jau Engures zaļsvārces dabūs trūkties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru