Babīte augustā

  Laiks iestājies gana rudenīgs, tas nozīme, ka ir īstais brīdis doties uz Babītes ezeru ķert zaļsvārces. Kā jau viens amata brālis izteicās, Babīti ir vērts apgūt sākot ar augusta mēnesi. Principā var viņam piekrist - gandrīz visi liegumi ir beigušies, arī lielākoties karstums noskrējis, līdz ar ko zivs palikusi aktīvāka. Kas attiecas uz šogadu, vēl nācis klāt tāds pluss kā lietus - ūdenslīmenis noteikti ir pacēlies. Tad lūk, dēļ visiem sporta copes mačiem, treniņiem, kā arī darba dēļ, šogad man šī bija pirmā kad copēju Babītes ezerā. Izvēlējāmies pēcpusdienas/vakara copi un aiziet. Laikapstākļi bija tieši laikā - mākoņains, ik pa laikam lietus, vējš brāzmains.
   Kā jau prezumēju, Babītē ūdenslīmenis tiešām bija cēlies, gana daudz. Dažās vietās pilnīgi mierīgi varēja strādāt ar vidējas iegrimes mailēm. Pēc dažādām pazīmēm varēja redzēt, ka zivs arī ir gana atdzīvojusies. Joprojām pešās plaši lēpju lauki, meldri, viss kā ierasts. Šoreiz izvēlamies sākt ar Gātes upes galu. Tīri no copes viedokļa mana stratēģija, ir izmēģināt jaunus voblerus, tāpat peldināt vecos labos, kā arī atsevišķs stāsts par gumijām. Mans kolēģis -  viena daļa ir paštaisīto džerku izmēģināšana, otra tvičs. Esam ezerā nedaudz pēc 15, stiprs pretvējš, bet elektromotoram tas netraucē. Apkārt grozās negaisa mākoņi, kas nenozīmē neko labu. Un tā arī ir pēc pusstundas jau var redzēt lietus sienu, kas mums tuvojas, līdz ar ko pieņemam lēmumu slēpties meldru pudurī. Tieši blakus tāds bija, kuru vēl mednieki izmanto pīļu medībām, līdz ar ko var viņā iebraukt ar laivu.

60 cm, vobleris X, Babīte...

Lietus labi nolija, spēcīgi. Pudurī nosēdējām kādu pusstundu, pie reizes papusdienojām. Pēc lietus turpinām copi. Kolēģim seko smuka līdaka līdzi voblerim, turklāt pie pašas laivas ir uzbrukums, pirmoreizi līdaka netrāpa pa mānekli, metas riņķī un atkārto, tikai diemžēl atkal nedaudz garām. Zivs smuka, bet prom. Neko. Nolemjam pārvirzīties uz Dālderu pusi, un lēnām dreifēt uz Varkaļu galu. Vējš uz vēl pēcpusdienu nedaudz nomierinās, līdz ar ko pat nevajag enkuru. Izlaišot garus aprakstus, pēc laika atkožam kā līdakai šodien patīk ņemt vobleri, kur viņa atrodas. Līdz ar ko seko piecas līdakas pēc kārtas. Pa starpam vēl arī asari, uz to pašu līdaku vobleri un agresīvu tviču. Sēžas virsū tā ka prieks! Pamatā visas līdakas sēdēja meldru puduros, ar pabāztiem purniem laukā. Precīzs metiens, pie pašas meldru malas, tā ka mānekļa pakaļgals, pat nedaudz ir meldros, un sākam tviču. Principā pēc klasiskas sērijas no diviem rāvieniem un pauzes, notiek cope. Ja ne - braucam tālāk. Cik apstrādājām lēpes, īsti nevienu līdaku nedabūjām. Nākamā sakarība - strādāja vienas zīmola, konkrēts modelis, konkrētā krāsojumā - sauksim to par modeli X :) Turklāt abiem. Turklāt tādas pašas krāsas, bet cits modelis nestrādā. Hmmm nu ko, līdakai laikam patika nedaudz resnākas formas mailes :)
Uz pašu vakaru devāmies Spuņciema kanāla asaros. Tiesa gan bija jau pamatīga krēsla, saule norietējusi. Balto zivju aktivitāte bija gana liela, jo lidoja dažādi kukaiņi, ko zivis labprāt ēd. Ik pa laikam bija jūtama arī plēsoņu klātbūtne, principā lielas līdakas formātā, jo pāris uzbrukumi bija ļoti iespaidīgi. Ar asariem īsti nevedās, un godīgi sakot īsti arī negribējās, līdz ar ko finišējām.
   Rezultāts - lielākās līdakas - 64 un 60 cm. Pārējās bērnudārzs/zemmērs/knapmērs/mērs - principā šādu klasifikāciju izmantoju :) Turklāt zemmēru pārsvars, kā parasti ir stipri lielāks par mēriem.
   Nepatika moments, kad nespēju iedarbināt pāris jaunos voblerus, piemēram, Angler`s Republic Fleshback Minnow (tas nav principiāli jauns māneklis, bet es ar šiem vēl nebiju strādājis).
   Rezumē - tuvākajā laikā atkal braukšu uz Babīti, un vakara copes setu - ir vērts!