Piektdiena. No rīta sāku kravāt savus copes loriņus. Šovakar jābrauc uz Latvijas Republikas čempionātu spiningošanā divcīņā, kas notiks Engures ezerā.
Čempionāts sākas sestdien, 6 no rīta, bet reģistrēšanās ir 4.30 ne vēlāk. Tā vismaz ir rakstīts nolikumā. Laivu bāze „Mazsaliņas”. Rīkotāji Latvijas Makšķerēšanas sporta savienība un Rojas pagasta dome. Startēsim divās ekipāžās, viena Māris un Jānis, otra Aleksandrs un Mārtiņš, respektīvi es. Laivas būs bāzē, to īre pat bija iekļauta dalības maksā, tas priecē. Jācer ka tikai nebūs „Sams” – to laivu veidu derētu noņemt no ekspluatācijas.
Lieku kopā savu copes somu, visas kastes ar vobleriem, paņemu arī kasti ar gumijas zivtiņām, bet nu domāju ka tās es nepielietošu. No kātiem ņemšu SPRO Precision 2.4 m, 5-25, medium fast kātu, tvičam D.A.M Calyber 180 cm 5-14 g, fast, casting kātu, nu un saldajam ēdienam Surf Master ultralight 180 cm, 0-8 g. Domāju ka ar šo arsenālu pietiks. Drīzāk grūtības varētu būt ar vobleriem. Engures ezers ir ļoti sekls – caurmērā 1.5 m, turklāt ir lielas problēmas ar zālēm – ezers tiešām iz saaudzis. Līdz ar to uzsvars jāliek uz virsminiekiem un seklajiem, peldošajiem vobleriem. Loriņus esmu savācis, vēl tik eholots un uz priekšu.
2.30 Saša ir atbraucis man pakaļ, piekrāmējam mašīnu un laižam. Ceļš ir patāls, turklāt vēl ir jāatrod tā laivu bāze. Spriežot pēc kartes un pieredzes viegli tas nebūs. Ir GPS bet nu gan jau kaut kur nošausim garām. Talsu šoseja, brīžam līst lietus, pagaidām viss ir mierīgi. Pēc kāda laik sākas problēmas – esam pašāvuši garām vienam pagriezienam uz Ķūļciemu, un GPS mūs uz šo ciemu ved caur Talsiem, kas ir ļoti liels līkums. Es biju izprintējis no JS Baltija karti ar Ķūļciema apkārtni, tad nu arī pēc tās sākām burtot kur atrodamies. Izrādās bijām par tālu pāris kilometrus nobraukuši. Metām riņķī, un ar nākamo piegājiemu trāpijām pagriezienā. Tikuši līdz maģiskajam ciemam, cerējām uz norādēm – protams, nekā. Pēc maldīšanās, un sazvanišanās ar Māri beidzot atrodam laivu bāze. Bāzē ir tumšs, apgaismojuma nav. Kravājamies ārā, es mēģinu tumsā pārģerbties, ar mocībām sanāk. Pagaidām mašīnas maz, vispār mēs ieradāmies tikai 5 no rīta, labi ka otrais sastāvs mūs piereģistrēja. Dabonam laivu, šoreiz riktīgi laba, liela, plata, ērta. Saliekam kātus un esam gatavi. Uz ezera ir pilnīga nakts, tapēc nesaprotu kapēc 6 ir starts. Vējš arī sevi liek just – domājam dienā pastiprināsies. Pēc windguru.com dienā brāzmas pārsniedz 10 m/s. Nu ko noliktā stunda ir klāt, tātad startējam! Vispār kopumā nesaprotu sacensību organizēšanu. Mačos kuros es esmu bijis, un kurus esmu organizējis, tomēr ir kaut kāds svinīgums. Šīs kā nekā ir republikas nozīmes sacensības (vismaz pēc nosaukuma), bet no svinīguma ne smakas. Piedalījās kādas 7 komandas, uz kādiem 28 cilvēkiem kopā. Bija visi mūsu copes metri - Simsons, Koha, Rapalas komanda pilnā sastāvā un arī Zveja.
Airējamies iekšā. Jau kanāla galā var just vēju un nojaust ka nebūs viegli. Izvēlamies vietu starp diviem asķu puduriem. Dziļums nekāds - 0.5 m. Mēģinu mazos voblerus, bet saprotam ka jēgas nekādas. Un vējš riktīgi pūš. Parādās jau gaisma, tā ka airējamies tālāk uz vidu, vismaz kaut kādu dziļumu sajust. Noenkurojamies un sākam dresēt vaļā. Eholots rāda 1.5-1.8 m. Mēģinu Storm Thunderstick voblerus. Izskatās labi, spēlē labi, bet lido gan slikti. Šoreiz nenostrādāja. Pēc kāda laika, saša nolemj ķerties pie asariem. Uz vieglā kāta uzliek Pontoon 21 mazo Red Rag crank tipa vobleri. Uz tā pirmā cope un pirmā zivs – maza līdaka. Jāsaka ka voblerim paveicās – līdakai ieķērās pašā lūpā tā ka līdz auklai zobi netika. Uzausa saule, vējš pastiprinās. Tagad bonusā vēl vietām lietus, kas galīgi nav īslaicīgs. Laiva pildās ar ūdeni, lieki piebilst ka somas un pārējie loriņi sāk mirkt. Nedaudz mainām dislokācijas vietu. Nolemju spiest uz agresīvu spēli respektīvi crank vobleriem. Šādā dziļumā izvēlos Daiwa Peanut II mazu cranku. Zilgans ar spīdīgām zvīņām. Pēc pāris metien kaut kas galā asaris, grami 100 varētu būt. Pirmā ieskaites zivs. Otrajai ekipāžai jau ir pāris zemmēri, un asari. Mainām dislokāciju. Diemžēl laikapstākļu dēļ nevarēšu mēģināt savus walking tipa voblerus. Viļņi pārāk lieli. Nolemju ķerties klāt minnow tipa vobleriem. Strike Pro zaļš ar melnu minnow. Ir cope. Galā maza līdaciņa. Amnestējam mētājam tālāk. Pēc laika vēl viena uz to pašu vobleri. Sašam paņem viens zemmērs uz X-rap 10 cm, asara krāsojumu. Tvičings, bet līdaka riktīgi maza. Man atkal cope, bet pie pašas laivas aiziet. Zemmērs. Kārtējais. Iepaikojam nolemjam irties tālāk. Iemetam uz velci. Vienu brīdi likās ka ir cope bet nospriedu ka vienkārši zāles. Izrādās nekā – maza līdaka galā kura vēl sapina abas makšķeres. Amnesetējam, un sākam domāt kapēc tikai zemmēri ķeras? Pati cope arī ir ļoti švaka, no visām līdakām, tikai vienai bija jūtama cope. Otrajai ekipāžai vēl zemmēri. Lietus sāk līst riktīgi, laiva atkal pildās ar ūdeni. Izmētājām vēl pāris vietas, bet pa tukšo. Diemžēl drīz jābrauc malā tā ka sākam airēties uz krasta pusi, kas nav viegls uzdevums, ņemot vērā viļņus. Pēc kāda laika veiksmīgi nokļūstam kanāla, un pavisam drīz krastā. Sagaida mūs Silvestrs, parunājam, izstāstīja ka Engurē tā gadās ka ķeras zemmēri kā traki, kapēc nezina. Tā laikam mistērija. Nu ko sacensības ir beigušās. Ieskaites zivis no mūsu ekipāžas ir viens asaris 100 g, otrajai ekipāžai 4 asari 930 g kopsvars. Man līdakas kādas 4, pārējiem arī ap 4-ām. Dažam labam veselas piecas līdakas un smuki asari. Bet nu nav lielas – lielākās ap 2,5 kg. Es tomēr nuzskatu to par sacensību līdaku svaru.
Katrā ziņā Engurē es atgriezīšos, gribās lielās piemānīt. Ezers ir ļoti interesants, īpaši mani vilina iespēja izmēģināt virsmas voblerus. Tik būtu vēlams nedaudz labāks laiks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru