Mazie dzīves sīkumi

  Daudz mazas lietiņas atvieglo mūsu dzīvi. Tāpat ir ar copmaņiem paredzēto inventāru - ir piedāvājumā dažādi sīkumi, kas no vienas puses nav ļoti būtiski, bet no otras - kāpēc gan nenopirkt un nelietot?

Tiro ar leņķveida mānekļu turētāju

  Viena no šādām lietām ir tā mazā cilpiņa uz kāta, aiz kuras var aizāķēt vobleri, vai džigu. Agrāk visiem spiningiem šāda lieta jau nāca no rūpnīcas. Šobrīd tā arī ir lielai daļai spiningu, bet Japāņu izstrādājumiem šī cilpiņa nav. Godīgi sakot es esmu pie viņas ļoti pieradis, un man tomēr patīk kad šāda lieta ir uz kāta blankas. Par to kāpēc viņa nav, esmu lasījis skaidrojumu, ka māneklis tādā veidā sitās pa blanku un bojā viņu, it sevišķi pārbraucienu laikā. Principā tam var piekrist, bet vienalga, ja nav šīs cilpiņas, tad es vobleri, aizāķēju piemēram aiz gredzena kājiņas, kas ir vēl sliktāk. Bet nu šai lietai ir risinājums - var nopirkt pašu Japāņu ražotos uzliekamās āķu kabināmās cilpiņas. Šīs jau lietoju labu laiku un principā esmu apmierināts. Pamatā ir pieejamas tādas, leņķī ieliektas, kuras stiprina ar gumijas palīdzību uz blankas. Šo leņķīti var novietot uz blankas divās pozīcijās. Vienā

Yamaga Blanks un Owner turētājs

variantā, kad aiz viņa aizāķē mānekli, šis māneklis atrodas zināmā attālumā no pašas blankas. Līdz ar ko pie kratīšanās māneklis nemaiz neaizķer blanku. Otrā pozīcijā, šis leņķis atrodas pie pašas blankas, turklāt šajā pozīcijā ir gana grūti aizāķēt trīsžuburus. Šie te ir pieejami vairākos izmēros, un krāsās. Izmēri atšķiras ar gumijas lielumu, respektīvi ja būs paņemts S izmērs, tad kātam, kas paredzēts smagākam džigam, blanka būs par resnu, un gumiju nevarēs aplikt apkārt. Ražo viņus gana daudzi ražotāji. Pats es lietoju Tsunekichi ražotos turētājus, vēl ir Fuji firmas. Pamatā ar šiem te turētājiem esmu apmierināts. Vienīgās problēmas ir tās ka mēdz šīs gumijas plīst, un tas ka šis leņķītis ne visai stabili turās uz blankas. Respektīvi, citrreiz kad ātrumā kabini mānekli aiz viņa, viņš mēdz pašļūkt uz leju vai nolocīties.
  Bet nu esmu ticis pie nedaudz cita turamā, firmas Owner. Pirmkārt viņš ir kvadrātveida formas. Šī forma dod to, ka turamais daudz stabilāk turās uz pašas blankas. Otrkārt viņam iekšpusē atrodas
spēcīgs magnēts, kas papildus nofiksē āķi, lai māneklis nekustās. Šis ir īpaši ērti džigu āķēšanai. Arī paša aizāķēšana ir pārdomāta, un ļoti viegla - vienkārši āķis ieliekas iekšā un viss. Ir pieejami trīs dažādi izmēri, kas iedalās pēc gumiju lieluma. Komplektā nāk divas gumijas, ja kas notiek ar vienu ir

vismaz ko samainīt. Par cik nesen esmu šo iegādājies vēl pilnīgs verdikts man nav, bet vismaz pēc vienas copes paliku gaužām apmierināts. Starp citu šī sistēma ir patentēta Japānā.
   Pagaidām šo lietiņu var nopirkt Jig.lv veikalā. Ļoti lēti viņi nav, bet nu es šajā mazajā nieciņā jēgu redzu.

M izmērs der, piemēram, light klases kātiem. Medium kātiem noteikti jāņem L izmērs. Turpretī S izmērs būs labs vieglajiem foreļniekiem un mikrodžiga kātiem.

Owner turētājam āķi var kabināt vairākos veidos.

LR čempionāts - Burtnieka piezīmes

  Nu ko, lai ar nokavēšanos, bet vēlos iemest pāris rindas par Latvijas Čempionāta pirmo posmu, Burtnieku ezerā.
  Šis ir pirmais čempionāta posms, un par tradīciju jau ir kļuvis tas ka posms notiek Burtnieku ezerā. Laikam nav nevienam jāstāsta, ka šis ezers ir tiešām ļoti interesanta copes vieta, turklāt katru gadu

Mūsu blice, nu jau kuplākā skaitā

viņš mūs sagaida ar kādiem pārsteigumiem. Uz pirmajiem treniņiem devāmies maija vidū, tuvāk maču sākumam. Pirmais ko ievērojām bija ūdenslīmenis. Man jau bija ienākusi informācija, par to ka ūdens ir gaužām zems, un ka maijā ezerā ir vasaras vidus zemākais līmenis. Tad lūk tiešām, vietās kur ķērām pagājušogadu, šogad viss ir sauss, vai arī ir pilnīga zāļu pļava. Varēja redzēt ka lēpenes arī jau sāk līst laukā, tā ka līdz mačiem zāļu pārbagātība būs ļoti liela. Vēl daži faktori, kas zemapziņā traucēja copi, ir dažādi akmeņi un koki, kas nu jau ir daļēji atsegti, vai pavisam nedaudz zem ūdenslīmeņa, kas dod reālu "iespēju" ar laivu ietriekties un sabojāt dzinēju. Kā vēlāk noskaidrojās dažām laivām tas bija izdevies, kas rezultātā diezgan dārgi izmaksāja. Bet nu par copi. Līdakas bija, bet pamatā visas zivis sēdēja zāles. Kā vēlāk, jau pēc mačiem uzzinājām, principā 30 cm dziļumā varēja veiksmīgi ķert zaļsvārces. Tobrīd vēl bija diezgan daudz līdakas, kas nebija iznārstojušas, ar ikriem pilnas. Apetīte nevarētu teikt ka būtu bijusi ļoti maza. Kas attiecas uz asariem, tie bija ezerā, pietiekami normāli eksemplāri. Mums gan šogad nācās diezgan pārorientēties, jo mūsu punkti, kas labi strādājā pagājušogadu īsti vairs nebija izmantojami. Bet nu tam ir domāti treniņi - atradām jaunus, un nostiprinājām esošos. Izstrādājuši taktiku, sākām gatavoties mačiem.
 

Laivu parks, pirms pirmā posma

Pats čempionāts, kā jau ierasts, sākas ar lielu gatavošanos, sākot ar mānekļu revīziju, beidzot ar tehnisko sagatavošanos. Bet nu šis ir sava veida process, kas man pat varētu teikt patīk. Vēl pāris atkāpes par komandu. Šogad jau startējam ar divām komandām, četrām ekipāžām. Jaunas asinis vienmēr ir laba lieta, turklāt ja tie ir labi copmaņi, tad vispār - welcome :) Otra lieta ka šogad mūsu komandai ir nākuši klāt čupa ar sponsoriem, kas vienmēr ir patīkami. Līdz ar ko šogad komandas nosaukums ir Lamiglas/JIG.lv. Par nosaukuma otro daļu laikam jāpaskaidro maz, iemetiet savos interneta pārlūkos www.jig.lv un viss taps skaidrs :)
   Nu lūk un paši mači pagāja priekš mums ne visai veiksmīgā zīmē. Daudzas no vietām ko bijām atraduši tā īsti nemaz nenostrādāja. Jāsaka gan ka pirms mačiem, un pašā maču nedēļas nogalē, valdīja nenormāls karstums, pie 30 grādiem. Līdz ar ko pašiem copmaņiem bija grūti un zivīm arī. Bet nu mači ir mači, jāstrādā! Īsti nevarējām uztaustīt zivi, lai gan sausā arī nepalikām. Pirmajā dienā aizvērāmiem, jeb pielasījām pilnu listi, 20 zivis. Īstenībā bija vairāk, līdz ar ko varējām izsvītrot mazākos asarus ārā. Jā, bet aizvērāmies ar asariem. Sakasījām tos pa dažādām vietām. Pamatā strādājām uz mikrodžiga. Ar līdakām konkrēti neveicās - bija čupa, bet visas zemmēri. Kaut kā tas mērs negribēja nākt pie mums... Otrā diena, taktikas nelielas izmaiņas, nesa savus rezultātus. Katrā ziņā vismaz tikām pie līdakām, veselām trijām - 58, 52 un 50 cm. Nekas dižs, bet nu tomēr. Asari arī bija, pat ne tie mazākie, bet tomēr pietrūka divas zivis, lai listi aizsistu...
  Kopvērtējums, nav nekas smuks, vismaz pēc pirmā posma. Mūsu ekipāža individuāli 24 vieta, otrai
ekipāžai - 39. vieta, kas kopsummā mums dod 16. vietu kā komandai. Otrā komanda kopvērtējumā palika 19. vietā. Bet neko, galvas augšā, vēl ir divi posmi!
Šobrīd, kad rakstu šo, mēs jau aktīvi gatavojamies Daugavas posmam, kas notiks uzreiz pēc Jāņu svinībām, nedēļas nogalē.

P. S. sacensību protokols, kā parasti - www.fishing.lv